Polenta bez piedevām, man liekas, nav īpaši garšīga. Taču, ja tai pievieno garšvielas vai to izmanto kā pamatu, piemēram, picai, polentas vērtība manās acīs aug. Kad Grēta bija mazāka, tad es viņai gatavoju vienkāršus polentas plācenīšus (recepte šeit). Kā putra, Grētai polenta īpaši pie sirds neiet. Bet kā picas pamatne gan patīk tīri labi. Protams, tas, ar ko pica tiks papildināta, arī nav mazsvarīgi.

Sastāvdaļas (1 pica 2 – 4 personām):

125 g kukurūzas polenta

apm.380 ml ūdens

olīveļļa, jūras (vai cits) sāls

piedevas picai: tomātu mērce, siers, zaļumi, tomāti utt. Es izmantoju saulē kaltētu tomātu mērci, mīksto kazas sieru, bufalo mocarellas sieru, spinātu lapas un ķiršu tomātiņus, kā arī kaltētu baziliku un rupjos jūras sāls graudiņus

Vispirms ietauko formu vai pannu, kurā cepsi picu. Var izmantot cepamo papīru, bet polentai labāk tīk olīveļļa. Vieglāk uzklāt un veidojas kraukšķīgas maliņas.

Katlā lej ūdeni, pievieno šķipsniņu sāls un ļauj, lai tas uzvārās. Vārošā ūdenī pakāpeniski ber polentu un ar putojamo slotiņu maisa. Maisa un vārā kādas 2 minūtes. Silto polentas “putru” lej formā un izlīdzina (lai veidojas vēlamā picas forma) pietiekami plānā kārtā. Ārējas maliņas atstāj biezākas.

Ja vēlies – vari veidot arī mazās, individuālās polentas piciņas katram ēdājam.

Uz polentas picas smērē tomātu mērci un liek visas piedevas, ko esi izvēlējusies.

Liek picu līdz 190 – 200 grādiem uzkarsētā krāsnī un 5 – 10 minūtes cep, līdz siers izkusis. Es izvēlējos “abpusējo cepšanu” pirmās 5 min un grila režīmu uz beigām.

Picu vieglāk sagriezt, kad tā ir mazliet atdzisusi. Protams, šo picu būs labāk ēst ar nazi un dakšiņu, jo polentas pamats nav tik stabils kā mīklas pamats, bet arī šādi ir garšīgi. Pat ļoti.

12631360_1661798900751133_3418717273430836659_n