Grēta šogad dārziņā iet vecākajā grupā. Viņai tas ir ārkārtīgi svarīgi un svarīguma pakāpe tiek pielīdzināta skolas sākumam. Viņa gan zina, ka dārziņa vecākajā jeb Sarkanajā planētā viņa ies divus gadus, jo līdz skolai vēl mazliet jāpagaida. Tomēr, tomēr tā apziņa, ka viņa ir kopā ar lielajiem, ka viņa mācās to pašu ko tie, kuri dosies uz skolu, ka par viņu grupiņu vecākas dārziņā nav...tas viņai ļoti patīk. 

Grēta, starpcitu, vienmēr, kopš agras mazotnes ir vēlējusies būt lielāka, vecāka kā ir. Uz lielākiem bērniem, it īpaši tiem, kuri iet skolā, viņa vienmēr un arī tagad skatījusies kā uz vienīgajiem un īstajiem cilvēkiem. Tādēļ, jebkas, kas viņu mazliet pietuvina šiem izredzētajiem, viņu darīs laimīgu. Arī mācīšanās. 

Taisnības labad gan arī uzreiz jāatzīstas - es esmu no tām, bieži vien kritizētajām, mammām, kura savus bērnus ved uz pulciņiem, pat ne vienu vien. Neviens no pulciņiem nav uzspiests, bet tomēr - ja kaut ko iesāk, tad mācu, ka ir arī jāpabeidz kāds noteikts posms. Un nē, bērnus nepārslogoju un vienmēr izvērtēju un nepalaižu garām, kurš ir tas brīdis, kad iedot brīvdienu (as), no kaut kā vai no visa. 

Kā ierasts, septembris ir jauns sezonas sākums un tas ir brīdis, kad uzsākt ko jaunu, ja ir tāda vēlēšanās. Vai arī izmēģināt ko jaunu un saprast, patīk vai ne. Gandrīz visur, visās iestādēs un "pulciņos" septembra mēnesī ir atvērtās durvju dienas, iepazīšanās nodarbības (ļoti lielā gadījumu skaitā - bezmaksas), atvērtās stundas - sauc kā gribi, bet doma viena - ej skaties, pēti, domā un izdomā, der vai neder.

Bērni ir dažādi un tas ir tik labi, ka vienam patīk tas un otram patīk šitas, ka vienam tīk dejas un vijole, citam tīk matemātika un vēl kādam patīk darbmācība un kokapstrādes pulciņš. Bet, manuprāt, un zinu, ka daudzi piekritīs, vislielākais jackpot ir tad, ja bērnā var radīt vienkārši mācīšanās un atklāšanas prieku. Ja skolotājs vai audzinātājs spēj bērnus aizraut. Un tas, savukārt, nevienmēr ir viegli. Lielākajā gadījumu tas nāk komplektā ar pedagoga izdomu un/ vai zināšanām, vai dabas dotam talantam, "kā mācīt". 

Jau augustā uzzināju, ka septembra mēnesī bērniem, sākot no 4 gadu vecuma jau, būs iespēja iepazīties ar matemātikas nodarbībām. Konkrēti, Numicon apmācību metodi (Latvijā šo māca Menar Akadēmija ). Sākumā šo ziņu gribēju veiksmīgi laist gar ausīm, jo nu cammon, mazajiem un jau mācīt matemātiku? Tiešām? Tik agri? Nav tas pats, kas laist uz dejām vai dziedāšanu, ne? 

Bet ja tā padomā, tad...kurā jomā kaut kas no matemātikas nav iesaistīts? Dejojot, jāskaita soļi. Dzieot, jāskaita ritms. Sportiņā jāmēģina saprast attālums, smagums. Zīmēšanā arī...laukumi, lielumi. Galu galā...vasarā, cik maksā saldējums? Viena vai divas naudiņas? Cik tas ir? 

Tādēļ nenoslinkoju un tomēr izlasiju visu par un ap Numicon mācību sistēmu jeb metodi, kā arī parunāju ar pašu Grētu. Klāt pie šī, izrunājos arī ar Grētas dārziņa skolotāju, kura no savas puses, kā pedagogs, par šo izteicās. Un galu galā aiziet un izmēģināt jau neko nemaksā (šajā gadijumā nemaksā ne tiešā, ne pārnestā nozīmē) un tas ir labāk kā gari filozofēt. Arī Grēta izklausijās ļoti ieinteresēta un jau vairākas dienas pirms nodarbības mani tincināja, kas tieši matemātikā būs jādara. Vasarā viņa aizrāvās ar tādu galda spēli kā "Bebru gauja" (īstais nosaukums "Bebru brigāde"), kur viss uzsvars ir uz skaitļiem, lielāks un mazāks, tādēļ viņa gaidīja ko līdzīgu. 

Pieteicāmies uz atklāto jeb iepazīšanās nodarbību (uz tām varēja un vēl septembrī var pieteikties ikviens interesents) Menar akadēmijā. Šajās atklātajās nodarbībās droši var un arī iesaka piedalīties arī vecākiem (jeb būt klāt mācību telpā), lai saprastu par un ap ko lieta grozās. 

Runājot par pašu Numicon. Pirmajā brīdi varbūt ir mazliet grūti saprast un orientēties, it īpaši, ja iekoncentrējies tieši uz vārdu "matemātika", bet sākoties atklātajai nodarbībai viss kļūst skaidrāks. To skaidrību kas un kā jau, īstenībā, vajag mums - vecākiem, jo bērni vienkārši ļaujas notikumiem un tver visu informāciju, ko viņiem sniedz.

Tātad, šī metoda ar nosaukumu Numicon ir uz multisensoru pieeju balstīta matemātikas apmācības metode, kas bērniem ļauj caur spēli, attēliem un arī, izmantojot ikdienišķu situāciju izpēti, mācīties un izparst skaitļu pasauli. Lietojot vārdu "matemātika", šeit netiek domāta tikai skaitļu atņemšana, dalīšana un cita veida darbības, bet gan viss situāciju kopums, kur nepieciešams izprast skaitļus un to nozīmi - piemēram, pulksteņa apguve, laika mērvienības, attālumu mērvienības un svara mērvienības.

Jau pirmajā izpētes nodarbībā bērni, piemēram, iepazinās ar svariem un viņiem bija iespēja salīdzināt dažādu priekšmetu svaru. Uzsvars  tieši uz salīdzināšanu - smagāks, vieglāks, smagāks vai vieglāks par ko? utt. Kā pamats Numicon apmācibai ir speciāls "skaitļu komplekts" (nezinu īsti kā pareizi to nosaukt) - lego kauliņiem līdzīgi plakani kauliņi, kur katram skaitlim ir sava krāsa un katram skaitlim sava figūra (aplīšu skaits). Saliekot visus kopā, pareizā secībā, veidojas 10. Un tas ir pamats dažādām tālākām darbībām. Ir arī citi mācību materiāli. Bet bija interesanti pavērot, ka daļa bērnu šīs figūras uzreiz atceras pēc krāsas un daļa pēc skaitļa, piemēram, kādu no tām paslēpjot un liekot uzminēt, kas trūkst. 

Mācot pēc šīs sistēmas, bērniem tiek nodarbinātas abas smadzeņu puslodes. Gan kreisā puslode, kas, kā zināms, atbild par loģisko domāšanu, skaitļu pasauli un faktu analītisko domāšanu, gan smadzeņu labo puslodi, kas ir mūsu radošais dzinulis, jo šī puslode attīstītāka ir tiem, kuriem ir spēcīga intuīcija, muzikālā dzirde, laba ritma izjūta. Un tas nav mazsvarīgi, jo tas nozīmē, ka iemācīties risināt matemātiku var visi, tikai ir jāatrod katram piemērots veids un pieeja. 

Aprakstīt to ir pagrūti un, domāju, tieši tādēļ vecākus sākumā lūdz piedalīties, lai veidojas labāka izpratne. Tā brutāli un "nepareizi" būtu teikt, ka Numicon ir tāds matemātikas "montessori" (salīdzinu ar šo tikai tādēļ, ka par šo metodi jau daudz un dikti publiskajā telpā runāts un stāstīts). Metode, kas ir vēl viens veids kā bērnam iemācīt tikt galā un atrisināt dažādas sadzīves situācijas, kur iesaistīti skaitļi un ne tikai. Es ticu, ka tie "labie" pedagogi daļu no šīm lietām jau neapzināti vai pat apzināti, balsoties uz savu pieredzi, daļu no šīs metodes jau gadiem izmanto ikdienas darbā strādājot ar pirmsskolas un sākumsskolas vecuma bērniem.

Atceroties savu pirmskolu, gribas šo salīdzināt ar mūsu laikos pazīstamajiem skaitāmkociņiem. Jums tādi bija? Man bērnībā bija un darboties ar tiem bija interentāk kā vienkārši rakstīt ciparus burtnīcā un mēģināt galvā iekalt informāciju. Tāpat, jebkura stunda vai nodarbība, kur tika izmantoti palīgmateriāli (kaut vai tie paši kastaņi, zīles, āboli un kas tik vēl ne) bija daudz noderīgāka kā tā, kur sausi tika skaitīti fakti. 

Katrā gadijumā, man un Grētai šī pieredze patika. Pat ļoti. Man patika atklāt ko jaunu un man nezināmu, bet Grētai vienkārši patika visa pieredze kopumā, jo viņai tas bija īsts piedzīvojums. Viņa šovasar, drosmes zāles saēdusies, ir kļuvusi droša, nebaidās no svešām vietām un nezināmām lietām (ja vien stabils atbalsta plecs ir blakus vai tuvumā), tādēļ ir gatava atklāt daudz jauna. Viņai vajadzēja vien pusmīnūti, lai pēc atnākšanas uz mācību telpām, jau spēlētu galda spēles kopā ar citiem bērniem un pasniedzēju. Tas, starpcitu, bija patīkams pārsteigums. Uzgaidāmajā telpa bija neskaitāms galda spēļu komplektu skaits, bet spēles nebija vienkārši noliktas, lai bērni spēlē, bet viņiem tās piedāvāja un kopā ar viņiem spēlēja "skolotājs". Kad ir iesākts, tad jau pēc tam bērni paši darbojās. 

Pašas matemātikas stundas notiek atsevišķas mācību telpās un mans mulsums, ka tās ir izkārtotas kā klasiska klase, tika aizbaidits, sakot, ka arī tas pieder pie lietas - telpas izkārtojums mainās un tā pat ir daļa no mācībām. 

Tāda ļoti interesanta un izzinoša pieredze mums bija. Grēta vēlas turpināt šīs nodarbības un tagad domājam, pavilksim vai ne. Jo, lai būtu rezultāts, ieteicams šīs nodarbības apmeklēt regulāri un tās ir 2 reizes nedēļā. Kas ir pilnīgi normāli, bet mūsu nelaime tā, ka Grēta negrib atteikties no jau ierastajiem pulciņiem. 

Skaistas idejas, veiksmīgas mācību metodes ir izcili, taču, nedrīkst aizmirst to, ka veiksmes un izdošanās pamatā ir un paliek cilvēks jeb pedagogs. Ja viņš par savu lietu iedegsies un ja darīs to pēc labākās sirdsapziņas, tad izdosies. Ar vienu reizi ir par maz, lai ko pateiktu par pedagogiem, bet man parasti rādītāji ir manas meitas.

Grēta pēc tam teica - man patika! Man patika "tā meitene, kura mācija.Viņai visi draugi no Madagaskaras! Iedomājies! Visi! Un tie kauliņi smuki, tādā maisiņā! " (matemātiksā domāšana :) ). Un it kā sīka detaļa, bet bērniem svarīga - skolotāja tiešām bērnus iepazīstināja ar saviem draugiem, kuri palīdz mācībās un darbā un tie bija tēli no Madagskar multenes. Ir interesantāk svērt lauvu kā vienkārši svara kauliņu. Vīrs, kā matemātiķis pēc domāšanas un savas būtības, uzreiz vēlējas noskaidrot, kādas matemātiskās darbības Grēta apguvusi un, no sērijas, vai reizrēķins jau zināms. Nop, šoreiz ne. 

Un Flo - nu Florence šoreiz bija līdzi, jo nebija citu variantu, bet arī viņai patika, paldies audzinātajam, kuras pieskatīja arī viņu, kaut šis protams viss viņai par agru. Ne pa velti, agrākais vecums, kad uzsākt ir 4 gadi. Ir vēlams zināt skaitļus līdz 10 un arī vajadzētu spēt koncentrēties un saprast skolotāja teikto. 

Bet tā, visādi citādi, bija riktīgi feina pieredze. Un ja jūsu bērniem patīk skaitļi, ja patīk komunicēt ar citiem bērniem un ja vēl neesat izlēmuši, ko darīt, vērts pamēģinat. Kopumā nodarības ir no 4 -5 gadi viena grupa un nākamā ir no 5 - 7 gadi. Tālāk ir arī vecākiem bērniem, bet tas jau mazliet savādāk. 

Paskatoties uz savu bērnību un skolas gadiem, skaidri atceros, ka man matemātika nepadevās, tiešām ne, viss nāca ar lielu mācīšanos un lielu darbu. Taču, ja man nebūtu skolotāja, kura, stingra gan, prata atrast pareizo veidu, kā iemācīt ciparus, pielietojot matemātiku pat "izkustēšanas trīsminūtē" stundas vidū, kā arī iemācīt "sistēmu", pēc kuras jāpilda ģeometrijas uzdevumi, tad visdrīzāk es vidusskolā matemātiku (jau citā skolā) neuztvertu kā vienu interesantu, bet ne pārāk sarežģītu priekšmetu. Galvenais ir atrast pareizo pieeju un foršu pedagogu!

 

Photo: personiskais arhīvs + interents. 

Papildu informācija: www.menar.lv kā arī www.numicon.co.nz