Brīžos, kad neēdam

To, ka Ventspils ir bērniem un ģimenēm draudzīga laikam zina ikviens. Grētas tēta atvaļinājuma pēdējā nedēļā, pilnīgi spontāni nolēmām aizbraukt uz Ventspili pārbaudīt, vai tā ir taisnība.

No mājas izbraucām pietiekami vēlu un tādēļ Ventspilī plāns bija īss - bērnu pilsētiņa un jūra. Bet apskates un izklaides objekti tur ir daudz un visus vienā dienā apmeklēt nemaz nav iespējams. Pa nakti Ventspilī mēs nepalikām, bet dienas laikā ļoti labi atpūtāmies gan.

Pirmā vieta, kur devāmies, bija bērnu pilsētiņa Ventspils centrā, lai Grēta var izskrieties un izkāpelēties pa dažādajām atrakcijām. Parka teritorija ir noslēgta, apsargāta un ir sadalīta vairākos mazākos laukumiņos dažādiem bērnu vecumiem. Kopā ar Grētu izstaigājām visus laukumiņus, izšūpojāmies visās šūpolēs un viņa izmēģināja gandrīz lielāko daļu sev piemēroto un mazāk piemēroto atrakciju. Parks ir apsargāts un sargs bija ļoti šiverīgs un aktīvs. Vecākiem nav tiesību apsēsties kādās no šūpolēm vai uz kādas atrakcijas - tad ātri vien klāt ir sargs, lai aizrādītu.

Tā kā šobrīd mums ir aktuāli staigāt tikai sausās biksēs, tad labierīcību tuvums ir svarīgs. Tādēļ viens no patīkamākajiem šī parka atklājumi bija bezmakas (bērniem līdz 15 gadiem) labierīcības, kuras bija tīras un kārtīgas.

Bērnu pilsētiņā ir arī kafejnīca, kurā arī ir bērnu stūrītis, mīlīga terase ar bērniem piemērotiem sēžamajiem. Vienīgi - pieejamie  vafeļu glāzītēs liekamie saldējumi bija viens par otru krāsaināki un sintētiskāki, kā arī redzamā ēdienkarte nebija no tām veselībām draudzīgākajām. Pankūkas un aukstā zupa bija labākās alternatīvas.

Pēc bērnu pilsētiņas apmkelējuma devāmies uz jūras parku un pludmali. Patiesībā, ļoti skaisti pludmale un pašai kļuva žēl, ka vasaras laikā neaizbraucu tur jau agrāk. No Engures tas nemaz nav tik tālu un jūra ir krietni savādāka kā Engurē. Grēta iepazinās arī ar medūzām un uzzināja, ka jūrmala var būt arī bez akmeņiem krastā un ūdenī.

Neko jau vairāk kā izpēldēties un padzīvot pa jūras malu nebijām plānojuši un pie tā arī palikām. Jūras parku izstaigājām daļēji, jo jūra likās vilinošāka. Bet parkā ir arī diezgan plašs bērnu (tiesa gan vecākiem bērniem) atrakciju klāsts, iespaidīga izmēra enkuru izlase kā arī seni kuģi ko aplūkot. Jūras krasta brīvdabas muzejs. No jūras parka kursē arī mazais vilcieņš. To mēs šoreiz neizmēģinājām, jo ilgi bija jāgaida.

Vēl Grēta ļoti vēlējās redzēt īstus kuģus, tādēļ devāmies uz Ventspils promenādi ūdens krastā. Tur paveras skaists skasts uz ostu, kur visu laiku ir rosība un kursē lielāki un mazāki kuģi. Ogļu kraušana Grētai likās ļoti aizraujoša un interesanta. Labāka pat par govju skulptūrām promenādē.

Vienīgā lielākā problēma Ventspilī, pēc manām domām, ir labu kafejnīcu un restorānu trūkums. Un to saka gandrīz visi mūsu draugi, paziņas, kuri bijuši Ventspilī. Tā kā īpaši negribējās neko meklēt un bija vēlme vakaru noslēgt ar labu ēdienu, devāmies uz blakus (50 km) esošo Kuldīgu un mums jau zināmo "Goldingen Room". Kuldīgā pie strūklakām satikām mūsu mīļo fotogrāfi Lieni Pētersoni un pa blatu tikām pie dažām skaistām bildēm.

Pie strūklakām Grēta nevarēja palaist garām iespēju tajās izmērcēties kopā ar citiem pilsētas bērniem.

 Vispilnīgākā informācija par Ventspili ir pilsētas mājas lapā www.ventspils.lv 

Fotogrāfijas: no personiskā arhīva un @LienePētersone.