Brīžos, kad neēdam

Ilgus gadus Pāvilosta man bija kā leģenda, par kuru visi stāsta, bet pati savām acīm neesmu redzējusi. Tikai pagājušajā vasarā uz turieni devos pirmo reizi. Tāpat arī Māris un Grēta. Un iemīlējāmies. Tādēļ šīs vasaras plāna obligāta sastāvdaļa bija brauciens uz Pāvilostu kopā ar draugiem.

Pa ceļam iebraucām mums jau tik mīļajā Kuldīgā (tajā iemīlējāmies pagājušajā vasarā). Tas ir pa ceļam uz Pāvilostu un braucot garākus ceļa gabalus ar bērnu tik un tā ir nepieciešams apstāties, lai mazais var izskrieties un atkal sagatavoties nākamajam brauciena posmam.

Viens laimīgs bērns ir gatavs braucienam! Ērts un elpojošs apģērbs automašīnai un plikas kājas vasarā! Grētas sabiedrotie - Zanzibah harēmšorti. Izbraukšanas laiks lielākoties tiek plus/ mīnus piemērots Grētas gulēšanas laikam, ja vien tas ir iespējams. 

Saldējums! Galvenais ir klusi pārdevējam palūgt, lai vafelē tomēr ieliek mazāko iespējamo saldējuma bumbiņu un ik pa laikam cienāt tēti (kam mamma lūdz pagaršot "daudz"), jo saldie piena produkti Grētai nav īpaši vajadzīgi. Tomēr paiet garām saldējuma stendam arī neizdevās.

Viennozīmīgi, Pāvilosta ir bērniem ļoti, ļoti draudzīga maza pilsētiņa. Domāju, ka daudzi, kuri tur ir bijuši, man piekritīs. Tāpat tā ir draudzīga pilsēta ekstrēmā ūdens sporta mīļotājiem, bet mēs nepiederam pie tiem. Kaut gan skatīties uz šiem trakajiem jūrā ir aizraujoši. Grēta gan skaļi brēca "Pūķi, nē, ārā!", jo grāmatā pūķus neviens ūdenī nelaiž. Tas par kaitotājiem!

Brauciens ar bērniem uz Pāvilostu ir ļoti viegls, jo visa dzīve vasarā Pāvilostā liekas ļoti viegla, nepiespiesta un relaksējoša. Tāds miers, kāds ir tur - reti, kurā pilsētā sastopams. Un man liekas, ka tas miers pārņem arī bērnus - katru dienu, rīts vai vakars, labā omā, laimīgi un smaidīgi. Un ļoti labi guļ. Gan lielie, gan pavisam maziņie.

Pāvilostā ir vairākas iespējas, kur apmesties uz "dzīvi" brīvdienu laikā. Vispazīstamākās vietas ir viesu nams Das Crocodill, viesnīca Vēju Paradīze un viesu nams Āķagals. Noteikti ir vēl kāds feins viesu nams, ko nenosaucu.

Mēs, jau otro gadu pēc kārtas, izvēlamies palikt viesu namā "Das Crocodill". Dēļ labajāma atsauksmēm un labās atmosfēras, kas tur valda. Un dēļ baseina. Arī par apkalpošanu varu pateikt tikai tos labākos vārdus. Vienīgais trūkums (mums gan tas nemaz nebija trūkums) - šeit nav ēdināšana. Viesnīca piedāvā labas brokastis, bet iespējas pusdienot vai vakariņot šeit nav. To kompensē mazās virtuvītes dažos numuriņos, iespēja visas dienas garumā pašam sev pagatavot siltus dzērienus vai uzsildīt ēdienu, kā arī lieliska nojume ar visiem pieejamu grilu un mazu āra virtuvi.

Viesnīca piedavā klasiskus dažāda izmēra numuriņus, kā arī 3 mazus namiņus tieši pie baseina (Banāni). Tie ir ideāli, ja grib braukt kopā ar bērniem - plaši, gaiši, ar virtuvītēm un mazliet prom no galvenās viesnīcas ēkas.

Viesnīcas pagalmā ir visiem kopīgi lietojams baseins, kā arī atsevišķa ēka atpūtai vakaram vai dienās, kad ir ne visai labi laikapstākļi. Atpūtas telpa ir ar lielu mūzikas un DVD izvēli, iespēju pagatavot siltos dzērienu, ar traukiem un glāzēm, ērtiem dīvāniem un daudz plediem, kā arī palielu bibliotēku un dažām galda spēlēm. Ir arī klavieres, kuras pat es mazliet paspēlēju.  Jau otro gadu Pāvilosta mūs priecē ar 1 ļoti lietainu dienu un šī atpūtas telpa vienu dienas daļu tad arī bija mūsu izklaides vieta. Mums ir ļoti forši draugi, kuri vienmēr padomā par galda spēlēm - tās viņiem vienmēr līdzi un tās te vakaros noder.

Braucienam bijām rezervējuši 2 namiņus pie baseina, bet dažādu iemeslu dēļ braucienu uz Pāvilostu pārcēlam par nedēļu vēlāk, tādēļ palikām viesnīcas galvenajā ēkā. Viesnīcas istabiņās ir lielā dubultā gulta un bērniem pieejamas salokāmās "ceļojumu" gultiņas vai arī saliekamā vienguļamā gulta. Tā kā Grēta jau kādu laiku guļ "lielo bērnu" gultā, tad mēs izmantojām istabiņā esošo izvelkamo dīvānu un varu teikt, ka Grēta bija laimīga par savu divguļamo gultu vienai pašai.

Kā jau rakstīju, brokastis šajā viesnīcā ir ļoti labas un tās ir iekļautas numuriņa cenā. Izcilas pankūkas ir galvenā to sastāvdaļa, bet katru rītu pieejami ir arī zaļumi vai svaigi dārzeņi, kā arī biezpiens, siers, maizīte utt. Bērniem (vai pieaugušajiem) uzvāra arī garšīgu graudu putru. Alternatīvos pienus šeit nemanīju (bet nemeklēju un neprasīju), tādēļ, ja dzīvojat tikai ar (uz) tiem, labāk paņemt līdzi. Bērnu krēsliņu pieejamība ir pati par sevi saprotama.

Pankūkas ar zapti - brīvdienu brokastis.

"Krokodīlos" var iznomāt arī ritieņus. Tieši to pēdējā mazā ceļojuma dienā arī darījām un apbraukājām Pavilostu ar riteņiem. Grēta iemēģināja velo bērnu krēsliņu un atzina par labu esam. Būs iemesls par to padomāt arī dzīvei Engurē.

"das Crocodill" īpašnieki nupat ir vēruši vaļā vēl vienu atpūtas vietu Pāvilostā - veikbordparks "Wake das Crocodill". To puiši izmēģināja, kamēr bērni gulēja pusdienas laiku. Lietus parka apmeklējumam netraucē. Pāvilostas centrā, starp plumdali un visām kafejnīcām, ir arī liels un skaists bērnu laukums ar šūpolēm, slīdkalniņu un dažādām atrakcijām kāpšanai. Dienas Pāvilostā paiet mierīgi un lielākoties (mūsu) gadījumā klīstot no viesnīcs uz jūru, no jūras uz pusdienām, no pusdienām uz sērfa bāriņu (arī draudzīgs bērniem) un tad atkal jūra vai klāt jau vakariņu laiks.... traki, bet tāda realitāte brīvdienām!

Pati pirmā diena bija visskaistākā, bet no tās dienas pludmalē bilžu nav! Lietus laikā galvenais ir pareizs apģērbs. Tas nekas, ka arī tas tiek beigās izpeldināts vai, ka gumijas zābaku krāsa neiet kopā ar kleitas krāsu un vēl mazāk ar lietussarga krāsu. Bet vispār - beigās pa peļķēm gāja plikām kājām.

Pāvilosta ir maza un viss ir kājām izstaigājams. Ēst devāmies ārpus viesnīcas. Par vislabākajām ēšanas vietām mēs esam atzinuši  viesnīcas "Vēju Paradīze" restorānu un kafejnīcu "Laiva".

"Laiva" mums patīk, jo tā ir feina un maza kafejnīca, kur pasniedzi garšīgu nelatvisku un reizēm mazliet latvisku ēdienu, kā arī labu kafiju (Illy). Garšīgi salāti, aromātiskas picas (un garšīgas) un pildītas bagetes, kā arī pastas ēdieni un vairākas zupas. Grēta ēda firkadeļu zupu, kura bija ļoti laba un arī garšīgu auksto zupu. Svaigos kruasānus un eklērus labāk nepieminēšu. Uz Laivu gājām dzert labu kafiju un pusdienot. Bērnu krēsliņš - pats par sevi saprotams.

Kafejnīcu "Laiva" nevar nepamanīt. Sarkanā "illy" zīmīte un skaisti zilie slēģi to neļaus.

"Vēju paradīze" lielākais pluss ir ļoti lielais un plašais pagalms un terase. Pirmajā dienā, kad gājām tur vakariņot, pārņēma tik labas sajūtas, ka grūti pat aprakstīt. Pilns pagalms bērnu, kuri savā starpā nav pazīstami, bet kuri dalās mantām, kopā spēlējas un dauzās (un mazliet arī pakaujas). Un vecāki - kuri vienkārši "čilo" (cits vārds tik labi nenoraksturo to brīdi). Drusku idilliski. Restorāna piedāvājumā ir īsta mājas virtuve un katru dienu pieejamas svaigi kūpinātas zivis. Grēta šeit ēda ļoti gardas kotletes ar kuskusu (piedevas var izvēlēties) kā arī dažādas zivtiņas. Viesnīcai ir laba un plaša bibliotēka un tajā ir arī daudz bērnu grāmatu.

Vēl mums Pāvilostā ļoti patīk mazais bāriņš "Spin Out". Mazs sērferu (un kaitotāju, veikotāju utt.) bāriņš, kur var gan uzēst, gan nopirkt kādu jaunu, stilā ieturētu, apģērbu. Grēta tika pie feinām pludmales kurpītēm un saldējuma (ko diezgan uzstājīgi atņēma manai draudzenei). Sēdēšana šeit uz trepītēm, mīkstos pufos un dīvānos vai šūpuļkrēslos. Ja ir skaista saule vakarā - tad vispār, ko vēl vairāk var vēlēties.

Jaunās kurpes rokās un saldējums vēderā.

Pagājušajā gadā Grēta šajā vietā tikai pie superīgas cepures. Todien lija un bija auksts, vajadzēja sasildīt galvu.

Es, iespējams, esmu pārāk lielā sajūsmā par Pāvilostu, bet mēs tiešām pavadījām burvīgas dienas. Neskatoties uz to, ka bija viena lietaina diena. Lietainās dienas vakarā tomēr uzspīdēja saule, bijām uz jūru un dienas noslēgumu var tikai raksturot ar #vissirlabi. Vēlreiz pārliecinājos, ka galvenais ir pareizs apģērbs bērnam. Pašiem par sevi maza bēda! Un galvenais ir izbaudīt katru mirkli, priecāties (arī tad, ja ir lietus) un pavadīt laiku kopā ar bērniem. Grētai katra diena, kad tētis neiet uz darbu un ir "pieejams" visu dienu, viņai ir kā svētki un tādēļ brīvdienas viņai ir svētki. Man arī.

2014.gada augusts, Grētai 11. mēneši

2015.gada jūlijs, Grētai 1 g un 10 mēneši

Tāpat kā citus ceļojumus - īsākus vai garākus, tuvākus vai tālākus - arī šo es uztveru mierīgi un ar vēsu prātu. Bet ir daži principi pie kuriem pieturos, lai ceļojums būtu mierīgs un patīkams mums visiem. Tie, protams, lielākoties saistīti ar Grētas labsajūtu, jo šajā blogā runāt par mani un Māri nav īpašas vajadzības.

Mani mazie "pieturas" punkti veiksmīgiem izbraucieniem. Šie ir vairāk praktiskas dabas padomi. Tiem nāk klāt klasiskie un daudzu ceļotāju pārbaudītie ieteikumi par dienas režīma ieturēšanu, papildus laika ierēķināšanu bērna aktivitātēm un atpūtai, regulāru ēdienreižu (līdzņemtu vai uz vietas gatavotu) nodrošināšanu, mini zāļu komplekta līdzņemšanu utt. Tātad:

- ceļojumos vienmēr ņemu līdzi Grētas gultas veļu. Tas nekas, ka viesnīcās to dod un arī īres dzīvokļos to piedāvā. Bērna gultas veļa neaizņem daudz vietas, savukārt ceļojuma laikā - svešā vietā un/vai svešā gultā - sniedz kaut mazu māju un ikdienas sajūtu.

- pods! Laikam tikai pašā pirmajā Grētas ceļojumā tas mums nebija līdzi, jo viņai bija 5 mēneši. Bet jau visos nākamajos to ņēmām līdzi. Ja ceļo ar auto, tad vispār nav problēma. Poda līdzņemšana ir svarīga tad, ja ir uzsākta podiņmācība. To es ar Grētu uzsāku agri, ap 7.mēn. vecumu (ieklausoties sava ģimenes ārsta teiktajā, bet par to, iespējams, citā bloga ierakstā) un pagaidām (ptu, ptu, ptu) viss vēl arvien ir labi. Šobrīd Grēta autiņbiksītes velk tikai pa nakti čučot un garākos pārbraucienos automašīnā. Vēl vieglāk kļuvis kopš viņa "prasās" ļoti (salīdzinoši) laicīgi. Tādēļ arī automašīnā sākam braukt bez autiņbiksēm. Līdz nākamajam ceļojumam ir plāns viņu pieradināt pie bērniem domātā paliktņa, ko liek uz lielajiem podiem. Tāda pārnēsāšana vispār ir tīrais nieks, pat normāla izmēra rokas somā var ielikt.

- mantas un grāmatas. Pirmajās reizēs Grētas tētis uz mani skatījās kā uz dullo, ka ņemu tik daudz mantu līdzi. Bet tagad vairs nē, jo ir jau pierādijies, ka tas noder un noder labi! It īpaši, ja līst lietus un aktivitātes ārā ir ierobežotas. Braucieniem lidmašīnā vai garākiem auto pārbraucieniem vienmēr sagādāju kādu mazu pārsteiguma mantu vai grāmatu, tādejādi nodrošinot ilgstošāku aizņemtību. Bet tā - mantu somā lieku zaķi, tā brīža aktuālākas grāmatas (miedziņam), mīļās mantas un kādu sen aizmirstu mantu. Mantas, starpcitu, veicina arī bērnu komunikāciju. Šodien, piemēram, pie Grētas mantu kastes uzradās vēl 3 bērniņi (puisīši) no viesnīcas un bija ļoti priecīgi paspēlēties ar meiteņu mantām.

- apģērbs. Arī šeit ievēroju principu - labāk par daudz nekā par maz. Ar šo domājot piemērotu apģērbu laikapstākļiem. Vasarā, pavasarī un arī rudenī vienmēr tiek ņemts līdzi "zvejniektērps" un gumijas zābaki, un ziemā - otrs kombinezons un papildus siltie cimdi, cepures. Mūsu gadījumā arī papildus apakšbikses un parastais apģērbs, jo tagad to prasa autiņbikšu nelietošana. Papildus "apakšdaļas" apģērbs man liekas man ir katrā rokas somā jau, tik pierasti, ka vienkārši drošības pēc tur stāv. Tāpat, ceļojot ar lidmašīnu, man somā rokas bagāžā vienmēr ir līdz 2 kārtas drēbju. Tad es zinu droši, ka mazais no lidmašīnas izkāps tīrs un smuks. To man mamma iemācija un man tas patīk. Tieši tāpat kā es pirms ārā kāpšanas vienmēr aizeju uz WC izķemmēt matus, pielabot grimmu un sakārtoties. Mani rituāli.

- ūdens un uzkodas. Par to jau esmu daudz rakstījusi dažādos rakstos. Ūdens nepieciešamību nav jāpaskaidro, savukārt uzkodas palīdz paciesties līdz ēdienreizei, kas reizēm ceļojumos ir vēlāk. Ceļojumos mazas atkāpes no režīma ir pieļaujamas, ja vien viss paliek saprāta robežās.

- kamera! Kamera vispār ir mans labais draugs jau kopš Grētas 3 mēnešu vecuma, kad viņa sāka gulēt pati savā istabā (sen atpakaļ par šo tēmu rakstīju Mans Mazais). Gulēja viņa ļoti labi, bet manam sirdmieram kamera bija vitāli nepieciešama. Vēl arvien kameru ņemu līdzi visos ceļojumos un braucienos. Noliekot Grētu čučet, pieslēdzu kameru un tad varu mierīgi doties ārpus istabas līdz restorānam vai atpūtas telpai. Kamera man ir nepieciešama arī mājās, jo mums ir vairāk par vienu stāvu. Es izmantoju Philipps Avent kameru un esmu ļoti apmierināta.

- atkāpes. Saprātīgas un nekaitīgas atkāpes ceļojumu laikā nevienam par ļaunu nenāks! Es pati sev uzsveru vārdus "saprātīgas atkāpes", jo kaut kad tie ceļojumi beidzas un ieiešana režīmē mazajam var būt ļoti grūta, ja brauciena laikā atkāpes bijušas ļoti krasas.

Šie, protams, nav vienīgie un "vienīgās patiesības" padomi, bet tie ir punkti, pie kuriem pieturos es. Un visus arī nemaz nevar uzskatīt, jo līdzņemamo mantu saraksts atšķiras garākiem un tālākiem ceļojumiem. Tālākiem ceļojumiem, it īpaši, ja gala mērķi nepazīstu, līdzi tiks ņemts vairāk un mazāk paļausimies uz "var uz vietas nopirkt" (piemēram, bērna putras, piena maisījumus, autiņbikses, zāles utt.). Tuvākiem ceļojumiem, īt īpaši pa Latviju, viss ir krietni vienkāršāk, lai neteiktu elementāri. Rakstu par ceļojumiem varētu turpināt vēl ilgi, tādēļ, iespējams, taps cits bloga ieraksts.

Adreses:

Viesu nams das Crocodill, Kalna iela 11, Pāvilosta

Wake das Crocodill, Dzelzceļa iela 50, Pāvilosta

Viesnīca Vēju Paradīze, Smilšu iela 14, Pāvilosta

Kafejnīca Laiva, Dzintaru iela 31, Pāvilosta

Surf Cafe Spin Out, Kalna iela 25, Pāvilosta

Fotogrāfijas no personīgā arhīva. "Vēju Paradīze" un "das Crocodill" fotogrāfijas no uzņēmumu mājas lapām un interneta.