Augustā, pirms 4 gadiem, ieliku pirmo rakstu blogā un palaidu to tautās. Es paskatījos, 9.augustā. Es nekad neesmu ne svinējusi, pat ne atzīmējusi vai atcerējusies par šo bloga svētku dienu, bet šogad par to aizdomājos. 

4 gadi nav ne daudz, ne maz. Tā - pa vidu kaut kā. Bet šo gadu laikā viss kas ir noticis, daudz kas mainījies un attīstijies un, īstenībā, notikušas lielas lietas.

Ja skatās no biznesa viedokļa, tad mans blogs ir lielisks piemērs tam, kā nedarīt. Jo man vēl ar vien kontā ir nulle sadarbības barteru, nulle reklāmas rakstu un nulle dāvanu, tātad ne konkursu un "give away".

Taču, ja, es atskatos uz padarīto darbu šajos gados ar emocijām, tad ar prieku secinu, ka esmu šajā laikā palikusi uzticīga savai sākotnējai idejai un vēlmei - rakstīt tad, kad to vēlos un par to, ko vēlos, nevienu savu piedzīvojumu, pārdzīvojumu vai ideju nepiemērojot kādam uzņēmuma, konkrētam produktam vai brendam. Protams, ar to esmu gan ieguvusi, gan, visdrīzāk, arī zaudējusi, bet tieši tā man patīk.

Šis pēdējais gads laikam ir bijis visneaktīvākais bloga rakstu ziņā, jo nu...biežāk bija vēlme nepateikt neko, nekā pateikt kaut ko, par ko neesmu īsti pārliecināta. Taču, šis pēdējais gads ir bijis ļoti aktīvs un jaudīgs citās lietās!

Mana grāmata! Tai jau šovasar, augustā, paliek gads! Es esmu šausmīgi lepna pati par to, ka noticēju sev un grāmata tapa. Lepna, ka man bija komanda, kura man ticēja un lepna par to, ka grāmata vēl joprojām cilvēkiem patīk. 

Un trauki! Es beidzot realizēju ideju, ko sen jau biju lolojusi un sapņojusi. Tā ir tik ārkārtīgi laba sajūta. Un man ir ļoti liels prieks par katru no jums, kurš pasūtijis traukus, par katru, kuram esmu tos piegādājusi un sūtijusi. Un būs vēl! Šķīvīši un krūzītes tiešām nebūs vienīgais. 

Un galu galā - šo 4 gadu laikā esmu no vienas meitas mammas kļuvusi par divu meitu mammu. Tas arī ir jaudīgi! 

Vienvārdsakot, šodien dzimšanas diena! Un, pat, ja es nerīkoju svinības, man tik un tā liekas, ka tas ir atzīmēšanas vērts! Piemēram, ar to, ka vakar, svētku priekšvakarā, sāku reālu, ne tikai teorētisku, darbu pie grāmatas "Pilnām mutēm" turpinājuma. Iekāpšu drusku citā upē, uzņemšos risku, bet, manuprāt, būs varen interesanti. Katrā gadijumā, esmu atkal pārliecinājusi savu komandu. Un viņi man tic!

Priekā! Svinēt nekad nav par daudz un biežu!

Titula foto Māris Kiseļevs (@edienufotolv).