Zupas

Jūtos pagodināta, ka esmu uzaicināta piedalīties kampaņas Bioloģiski (www.bioloģiski.lv)* rīkotajā Bioloģiskās zupas izaicinājumā. Patiesībā, piedāvājums nāca tieši laikā, jo biju nolēmusi beidzot blogā ielikt Grētas mīļākās zupas (un ēdiena vispār) – biešu zupas – recepti.

Ziemssvētku laikā šī kampaņa rīkoja bioloģisko piparkūku izaicinājumu. Vairāk par to var lasīt Biolioģiski FaceBooklapā.

Parasti mūsmājās šo biešu zupu vāra mana vecmāmiņa. Uzvāra pilnu lielo katlu un tad, sadalaījusi to pa mazākiem katliņiem, izdala to mums – mazbērniem. Protams, manis vārītā nesanāk tāda kā vecmāmiņas varītā, bet es ļoti cenšos un Grētai garšo. Tas ir labākais rādītājs.

Recepte ir vienkārša, pagatavošana mazliet laikietilpīga (kādas 1,5 h – 2h), bet tā kā zupu (vismaz mūsu ģimenē) nevāra “tā mazliet”, tad vienā reizē var pagatavot vairākākm ēdienreizēm.

No bērnības atceros, ka, vārot zupu, vecmāmiņa vispirms sagatavoja visas sastāvdaļas, salika bļodiņās un tikai tad sāka vārīt zupu, pa vienai pievienojot dažādās sastāvdaļas. Un kā tagad atceros, ka, mums mazbērniem, tā bija iespēja čiept to, kas bļodiņās – svaigi kāposti, burkāni, ziedkāposti, kāļi aizgāja uz urrā. Pat ja ikdienā nevienmēr labprāt ēdām visu to svaigā veidā, tad atlika Emmei (tā mēs saucam vecmāmiņu) salikt dārzeņus bļodiņās, piekodināt, lai nečiepj, ka mēs jau bijām klāt un kārām mutēm ēdām.

Parasti zupā liek tos dārzeņus, kas ir pieejami, bet pamatā nemainīgi vienmēr ir kartupeļi, burkāni, bietes, ziedkāposti un galviņkāposts. Pārējais jau ir variācija (selerija, fenhelis, kāļi u.c.). Grētas gadījumā lielieski ir tas, ka zupā viņa apēd arī tos dārzeņus, ko vienus tik ļoti nemīl ēsts. Ja vien tie ir nokrāsojušies sarkani un garšo mazliet pēc bietēm, tad apēd arī kātu seleriju, to pašu kāli un fenheli (kas šobrīd vairs nav mīļāko dārzeņu sarakstā). Šajā zupā kātu seleriju apēda pat nepamanot.

Sastāvdaļas vienam lielam katlam vairākām dienām:

apm. 0,500g – 1kg liellopu gaļas – ja ir iespēja dabūt, tad ņemu ar kaulu, kas labāk, jo garša izteiksmīgāka. Taču piemājas eko veikalā šoreiz bija tikai Sidrabi jaunlopa šķiņķis. Esmu vārijusi arī ar vistas gaļas un bez gaļas vispār. 

apm.200 g burkāni (2 – 3 burkāni)

apm.200 g ziedkāposti (1/3 no palielas galviņas)

apm. 250 g kāposti

apm. 150g – 200 g kātu selerija (2 – 3 kāti)

apm. 400 g bietes (3 – 4  gab.). Var izmantot jau vārītas bietes, kuras sarīvē.

apm. 300 g kartupeļi 

Garšaugi: pētersīļi, dilles, lauru lapas – viss pēc jūsu izvēles. Ja ir mājās puravs, pievieno nomazgātu purava zaļo daļu. 

Jo vairāk ņemsi dārzeņus, jo lielāks zupas katls būs rezultātā. Parasti es ņemu visu gandrīz vienādos daudzumus, tikai bietes vairāk.

Pirms sāc gatavot dārzeņus, novāri gaļu pirmo reizi. Ielej izvēlētajā katlā aukstu ūdeni un ieliec tajā gaļu. Vispirms gaļu apstrādā tā, kā tu to parasti dari. Ja ir kauls ar gaļu, tad es lieku veselus, nesagrieztus. Šķiņķi sagriežu apmēram vienādos gabalos. Katlu liek uz ūdens un ļauj vārīties. Kad ūdens uzvārijies, tad tas būs dikti saputojies un tāds duļķains. Ņem katlu nost no uguns un izņem gaļu. Noskalo gaļu ūdenī un izmazgā katlu. Lej katlā jaunu, tīru ūdeni un liec otreiz vārīties gaļu.

Kamēr gaļa vārās, sagatavo visus dārzeņus. Vispirms tos nomazgā, notīra un sagriež. Visu griežu apmēram vienādos gabaliņos. Bietes negriežu, bet sarīvēju. Salieku visas sastāvdaļas bļodiņās un tad var mierīgi bez stresa vārīt zupu, ik pa laikam pievienojot attiecīgo sastāvdaļu.

Kad ūdens ar gaļu uzvārijies otro reizi, tad kā pirmos liek dārzeņus, kas vārās ilgāk. Nogriež mazāku uguni (uz elektriskās plīts es izvēlējos “6”). Sākumā lieku burkānus un garšaugus (tos pēc tam ņemu ārā, tādēļ tos negriežu). Pēc kāda laika, kad burkāni ir gandrīz mīksti (tas prasa laiku uz lēnas uguns), pievienoju kāpostus un seleriju. Pavāru līdz gandrīz gatavi un tad pievienoju kartupeļus un ziedkāpostus. Kā pēdējos pievieno rīvētās bietes. Kad pievienotas bietes, tad zupu uz lēnas uguns vēl kādas 15 – 20 mim. vismaz pavāra.

Jo lēnāk vārīsi zupu, jo tās garša būs izteiksmīgāka un gaļa mīkstāka. Ideālā gadījumā, lai tā krīt nost no kaula.

Papildus garšvielas es pievienoju beigās. Piemēram, manam vīram garšo, ja pievieno ķiploku vai čilli. Beigās pievienoju arī sāli un piparus pēc garšas. Ja liekas, ka garša sanākusi ne tik izteiksmīga kā cerēts, var pievienot arī eko veikalos nopērkamos bioloģiski sertificētos gatavos buljona kubiciņus (www.dabasdobe.lv).

Zupas, man liekas, ir viens no lētākajiem ēdieniem, jo to vāra vairākām dienām. Dārgākais elements ir gaļa, bet kaula gabali viennozīmīgi ir lētāki kā šņiņķa gabali. Visas zupas sastāvdaļas tika pirkas eko veikalā un kopējās izmaksas dārzeņiem uz šo daudzumu sanāk apm. 3,00 Eur – 3, 50 Eur. Gaļa manā gadijumā bija dārgākais elements, jo pirku sķiņķi – apm. 10, 00 Eur. Garšaugi (ziemā kaltēti) man bija jau mājās.

* Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīkotā kampaņa “BioLoģiski! Tīra pārtika cilvēkam un videi”.