Ceļojot

Kad domā par ģimenes brīvdienām, tad Berlīne laikam nav pirmā pilsēta, kas nāk prātā. Taču, teikšu kā ir - Berlīne ir riktīgi cool vieta ceļojumam ar ģimeni, ar lielākiem un/vai mazākiem bērniem. Darīt tur ir ko un daudz ko darīt. Ļoti labas brīvdienas mums izdevās. 

Pēdējās Latvijas vasaras ir bijušas tik labas, tik karstas, ka nu jau neviļus par tradīciju kļuvis mūsu ikgadējo vasaras ģimenes ceļojumu pārcelt uz rudeni. Septembra beigas, oktobra sākums, izskatās, ir ideāls laiks ceļošanai. Trakā tūrisma sezona lielākajā daļā Eiropas pilsētās ir jau gandrīz beigusies, cilvēku ir mazāk, rudens vēl ir tīri jauks laika ziņā, parasti ir silts un patīkams, un galu galā tā ir iespēja pagarināt vasaras brīvības sajūtu. 

Kapēc izvēlējāmies Berlīni. Daļēji vīra darba dēļ un arī tapēc, ka brauciens uz Berlīni kopā ar bērniem ir, laikam, viens no visu laiku biežāk atliktajiem darbiem mūsu ģimenē kopš piedzima Grēta. Visi kauliņi šogad sakritā tā, lai mēs visi kopā brauktu uz Berlīni, uzaicinātu vēl manu mazo māsu līdzi, lai nosvinētu viņas dzimšanas dienu un pat satikt tur manus vecākus, kas meitenēm, protams, bija the best. Jo nu… ceļojums kopā ar omammu, opapu, krustmāti … reāli izdevīgi gan vecākiem, gan pašiem bērniem. 

Kad pasaki skaļi, ka dosies uz Berlīni, visi uzreiz pajautā, vai uz Zoodārzu brauksiet! Nu, loģiski, ka Zoo apmeklējums Berlīnē noteikti ir must have, jo viņš ir iespaidīgs, skaists un bagātīgs, bet tas nebūt nav vienīgais iespējamais apskates objekts Berlīnē. Nebūt ne. 

Tā kā uz Berlīni devāmies kopā ar abām meitenēm (6 un 3 gadi), tad mūsu mērķis bija izklaidēt tieši viņas, piemeklēt viņām piemērotas izklaides, apskates vietas, muzejus un kā ierasts - dienas ritms bija sakārtots tā, lai mums pašiem ar bērniem būtu viegli. Viņas vairs nav tik mazas, lai dienu nevarētu saplānot diezgan garu (lasīt - vismaz kādi 7 - 10 km kājām pa dienu), bet pretī tam mums, protams, viņām jānoorganizē "pateicība" (lasīt - laiks bērnu laukumiņos, laiks nekā nedarīšanai un laiks, lai izniķotos, kad prasās).

Ar Grētu vispār - bez problēmām. Viņu neuztrauc no km skaits, ne ilgums, kas būs jāpavada uz kājam. Flo ir mazāka, viņa atrāk nogurst, tad māk izlūgties, lai paņem opā. Bet gulēt viņa ir iemācijusies kaut stāvus, ja nāk miegs un vajag atpūtu. 

Meiteņu dēļ, mēs izvēlējāmies apmesties nevis dzīvoklī, bet palikt viesnīcā, kurā ir baseins. Ar šo visi rīti un visas pēcpusdienas, vakari ir pilnībā atrisināti. Pirmais vārds meitenēm pamostoties - baseins! Un pirmā domā, atgriežoties viesnīcā pēc daudzu stundu staigāšanas - baseins. Pēc peldes, jebkurā dienas laikā, ikviens cilvēks kļūst labāks, mierīgāks, laimīgāks un viss piedzīvojums var turpināties. 

Mēs ar vīru, ar visu ģimeni, esam ēst mīļi un iet uz restorāniem mums patīk. Bet, nu jau kādu ilgāku laiku mēs restorānus neizvēlamies pēc "bērnu stūris, bērnu menu vai izklaides ir vai nav" principa, bet ejam tur, kur gribam paši un zinam, ka visur meitenes varēs paēst. Un viņām būs ko darīt, jo paši par to parūpējamies (šobrīd meitenēm topā ir visvienkāršākās darba burtnīcas ar uzdevumiem un pildspalva. Ar to var pavadīt visu vakaru. Un, protams, nemainīgi, izmērā ļoti mazas mantiņas dzīvnieku, lellīšu utt formā. Lomu spēles uz urrā). Tādēļ, zemāk uzskaitītie restorāni, kur bijām, būs vienkārši cilvēkiem draudzīgi, kur visu var sarunāt, kur var labi pavadīt laiku un garšīgi paēst. 

Garš ievads. Bet par pašu Berlīni runājot. Es jau kaut kur minēju, ka, lai gan Berlīne ir liela un milzīga pilsēta, tā sajutā tur nav ne uz pusi tik trauksmaina, skrejoša un ātra, kāda tā ir, piemēram, Londonā. Berlīne liekas mierīgāka, mazāk stresaina un mazāk uzvilkusies un tai līdzi arī cilvēki tur. Berlīne ir ļoti pateicīga garām pastaigām ar kājām, taču tik pat ērta un, patiesībā, vienkārša, braukšanai ar sabiedrisko transportu. Vienvārdsakot, Berlīne ir lielska pilsēta, uz kurieni doties. Un tas jau vairs nav nekāds jaunums.

Pirms braukšanas, sastādiju sarakstu ar vietām un lietām, ko tur redzēt, darīt, ja līdzi ir bērni. Daļa vietu jau mums ar vīru zināmas, bet šoreiz vairāk domājām par meitenēm. Pirmā pieturvieta Berlīnē bija, protams, Zoo dārzs! Meitenes tik ļoti ilgi to gaidīja, ka atlikt to uz kādu citu dienu vienkārši būtu bijis nogurdinoši vecāku nerviem.

Starpcitu, bijām sarunājuši ar meitenēm, ka katru rītu pastāstīsim kā pārsteigumu, kur dosimies. Jo pārāk ātri izstāstot visu, riskējām ar nepārtrauktu atgādinājumu par to (un Grēta ļooooti māk ļooooooti daudz prasīt "kad? tagad? tulīt? vēl ilgi?), kā arī mums palika iespēja nepieciešamības gadijumā mainīt dienas plānus (ņemot vērā laikapstākļus, neplānotas apskates objektu darba laika maiņas utt.).

Berlīnes Zoo daudz komentārus it kā neprasa, bet tomēr. Labā laikā tur, nepārspīlējot, var pavadīt visu dienu. Blakus lielajam skaitam apskatāmo dzīvnieku, plašājā teritorijā ir neskaitāmas vietas atpūtai, piknikošanai (iekš zoo varēja nopirkt tikai saldējumu un mazas uzkodas, tādēļ ja gribi ko vairāk, līdzpaņemts pikniks ir atrisinājujms. Vasarā ir lielāks ēdienu piedāvājums arī uz vietas.), kā arī milzīgs laukumiņš bērnu izklaidēm. Tiem, kuriem mantas līdz ir daudz un ja bērniem kājas mēdz nogurt, ir iespēja iznomāt arī velkamos ratiņus, kur salikt gan mantas, gan bērnus. Tikai jāņem vērā, ka ir apskates vietas, kur ar ratiņiem nelaiž.

Tā visādi citādi, zoo jau kā zoo, tikai šeit tas viss ir lielāks, milzīgāks, vairāk un dažādāki dzīvnieki un putni, daļa zvēru mājas kvalitatīvākas, daļa galīgi neatpaliek no Rīgas zoo. Vienīgais, ko es nevaru, un secināju, ka arī meitnes nebija priecīgas, bija (ir) lielo gorillu, šimpanžu (? tā raksta) mājā ieiet. Vasarā, kad viņi dzīvojas pa āru, īstiem kokiem un svaigā gaisā, iespējams, ir savādāk. Bet rudenī un ziemā, kad viņu mājvieta ir iekštelpās, stiklotos būros, kuri man liekas šaušalīgi tukši (bez zaļumiem, tikai plikas sienas un griesti ar dažādm virvēm), ir vienkārši neiespējami pie gorillām ietiet un paskatīties uz viņiem. Tas nenormāli cilvēcīgais skatiens, ko viņi tev velta, ko viņi velta ikvienam, kurš grib viņu nobildēt ir sirdi plosošs. Man vispār reizēm ir grūti ar zoo apmeklējumiem, bet es redzu, ka ir dzīvnieki, kuri, patiesībā, tur jūtas labi un pat izbauda to (it īpaši tādā lielā un plašā teritorijā), bet gorillām, šimpanzēm gan tur nevejadzētu būt. Meitenes ar ļoti labprāt gribēja ātri tikt no gorillu mājas prom. Ļoti nepatīkamas un divejādas sajūtas. Skumju pansionātu ar apātiskiem un dzīves pārgurušiem cilvēkiem šī vieta lika iztēloties. Piedodiet par atkāpi. 

Vienvārdsakot, lai vai kā, Berlīnes Zoo ir apmeklēšanas vērts. Mēs pirkām komlekso biļeti, kurā ir iekļauts arī Akvārija apmeklējums. Tas gan bija mazāk pārsteidzošs un es biju mazliet vīlusies. Tur būtu interesanti tiem, kuriem patīk kukaiņi, rāpuļi un visas sīkās radības, jo tās tur varēja daudz un sīki izpētīt. Taču zivju pasaule bija mazāk iespaidīga kā es biju iedomājusies. Vienīgi lielā akvāriju siena gan bija forša un tur varēja ilgi sēdēt un pētīt zivis. Tādā ziņā, ja izdomājiet doties uz Berlīnes AquaDom & Seal Life, tad šo Zoo akvāriju var arī izlaist. 

Ja jau iesāku, tad izstāstīšu, ka bijām arī Berlīnes AquaDom & Sea Life, kas ir vēl viens akvārijs pašā Berlīnes centrā (tieši pretī lielajam TV tornim). Zināmākais objekts no šī akvārija ir milzīgais (1 000 000 l ūdens) akvārijs liftā vai drīzāk kā lifts viesnīcas vidū. Bet tas ir tikai pēdējais apskates objekts visā akvārijā. Pats akvārijs ir diezgans mazs izmēra ziņā, bet bagātīgs un piedzīvojuma sajūtu dod tas, ka ir sajūta, ka esi zem zemes un staigā kā pa alām (bet nav zem zemes nekas).

Bērniem interesanti ir tas, ka jāvāc zīmodziņi un jāmeklē norādes (iesniedzot aizpildīto karti, vari dabūt pretī mazu pārsteiguma balviņu), kā arī ir dažādi uzdevumi, ko var paveikt (pētījumi ar mikroskopu, uzzināt ko un cik ēd zivis, kāda ir sajūta pataustot dažādus ūdens iemītniekus utt.). Kā bonuss un grande finale ir brauciens lifā, kur tur esi akvārija vidū (tiešā nozīmē) un, protams, skats ir iespaidīgs. Man būtu paticis, ka pati viesnīca no lifta nav redzama, tad, liekas, būtu vēl iespaidīgāk, bet nu, tās ir detaļas. 

Atzīšos, ka, lai gan es zināju, ka Vācijā ir Legoland (Legozeme), es nezināju, ka ir Legozeme arī pašā Berlīnē. Paldies draugiem, kuri mani par to apgaismoja, jo tāpat vien iemetot google "Berlin with kids", Lego zemes apmeklējuma iespēja neparādās. Vismaz pirmajās lapās neieraudzīju.

Tātad, pilsētas centrā, Potsdama laukumā, tieši pie milzīgā Sony Centra un kinoteātra, ir Legozeme - Legoland Discovery Center. Mīnus - tā ir zem zemes un to nevarēja nejust. Cilvēku daudz, vietas manai gaumei par maz tik lielam cilvēku apjomam un vienā brīdi var totāli uznakt panikas lēkeme (vecākiem, ne bērniem). Plus, garderobes iespējas totāli par maz un iekšā ir karsts (attiecīgi, ja ārā nav vasara, tad iekšā rokās nest novilktos mēteļus, jakas ir tikpat karsti kā tos paturēt mugurā). Cilvēku un telpas apjoma dēļ, es pilnīgi un galīgi paklanos to bērnu dārzu audzinātāju priekšā, kuras uz Legozemi bija atvedušas pirmsskolas vecuma bērnu grupiņas. Wow, un viņas pat neizskatījās pārgurušas, jo es noguru no tā skata vien!

Bet īsumā, tā ir Legozeme, kur visapkārt ir visu iespējamo izmēru lego kauliņi, tu vari būvēt jebko un jebkur. Tur ir pat karuselis lielākiem bērniem (šeit uzmanīgi, nesasolīt bērniem, jo pirms iekāpšanas izmēra bērna garumu. Flo netika, jo krietni par īsu). Bijām arī "lego factory" ekskursijā, jeb 15 minūšu gara ekskursija telpā, kur var redzēt kā top lego kauliņi. Nelaime tā, ka visa komunikācija tur notiek tikai vāciski. Meitenēm ar to grūtāk, bet īstenībā, pieaugušie diezgan labi var visu izsekot līdzi un es vienkārši meitenēm papildināju gida runāto latviski un vizuāli visu var labi redzēt. Iespaidīgākais piedzīvojums Legozemē noteikti bija 4D kino apmeklējums ar īsu (15 min apm.), bet iespaidīgu multenīti (par mega prieku Florenecei - multene par mašīnām), kas jāskatās ar brillēm, lai visus efektus sajustu. Tā bija ļoti jauka un patika ne tikai meitenēm, pat es izbaudīju.

Vismazāk man pašai patika legozemes šķēršļu josla, spēļu zona (nezinu kā pareizi nosaukt), jo mazā vietā, kur ir gan bumbu baseins, gan slīdkalniņš, gan slēptuves, gan rāpšanās (tiešām neliela tāda vieta), kur ir ļooooti daudz bērnu (skaits netiek kontrolēts, arī vecums ne, bet jāņem vērā, ka divpadsmitgadīgs čalis cauri šķēsļiem skrien daudz spēcīgāk kā divgadnieks), no kuriem lielākajai daļai šāda izklaide pārvēršas nekontrolētā ārdīšanaš sesijā (nezinu kā labāk pateikt), viss vienmēr beidzas ar kāda raudāšanu. Nopriecājos, ka manām meitenēm arī šīs vairāk likās drusku biedējoši kā interesanti. Toties, izmantojām iespēju un uztaisijām feinas bildes uz lego fona (meitenēm vislabāk patika bildes ar Harija Potera sēriju un LegoFriends meiteņu sēriju). Grēta izmēģināja, kā ir taisīt pašam savu multenīti - taisi lego un, izmantojot pieejamo planšeti, katru kadru bildē un veidojas maza multenīte.

Kopumā, teorētiski mums Legozeme patika, bet svaigā gaisā un ārā, šis parks viennozīmīgi ir foršāks. Tādēļ, ja esat bijuši lielajos legozemes parkos, tad šo nav vērts vēlreiz apmeklēt. Ā, nu forši ir tas, ka ieejot iekšā, bērniem biļešu vietā dod kaklā karināmas caurlaides, kas, patiesībā, ir grāmatiņas ar dažādiem uzdevumiem un špikerīšiem, ko tik nevar sabūvet no lego kauliņiem. Biļetes iegādāties internetā ir izdevīgāk un arī rindā tikšanai iekšā ir īsāka, ja biļete jau ir uz rokas (nav jādrukā). Mēs nopirkām biļetes internetā pa ceļam uz legozemi. 

Iepirkšanās un lielveikali ceļojumos galīgi nav mūsu galveni galamērķi (kaut ir tik forši, ja sanāk ieķert ko patiesi foršu, gan sev, gan bērniem), taču es zināju, ka Berlīnē ir lielveikals, kur ir riktīgi forša izklaide bērniem. Turpat netālu no Legozemes ir Mall of Berlin lielveikals un tur ir mega garš (24m) un augsts slīdkalniņš - šļūcamā truba (tiek saukts XXL Slide), kura savieno veikala trešo stāvu un pirmo stāvu! Jau pagājušajā gadā to ievēroju un mājās izstāstiju Grētai. Lieki teikt, ka viņa to nebija aizmirsusi un kopš uzzināja, ka dosimies uz Berlīni, par aiziešanu uz to veikalu viņa atgādināja bieži. Truba ir gara un augsta. Bet nu, apsolīts bija. Uzkāpjot pie trubas man totāli pašai to vairs negribējās, bet abas meitenes nevarēja sagaidīt. Nevarēja būt ne runas, ka Flo šļūktu viena, tādēļ, nekas man cits neatlika kā saņemties, ņemt mazo klēpī un laisties lejā. Flo sajūsmā spiedza, es trīsreiz paspēju nožēlot, ka piekritu (lūdzu, nekad šļūcot pa šīm turbām nemēgini turēties pretī slīdēšanai, bremzējot ar kājām, būs tikai sliktāk), bet jāsaka kā ir - bērna prieka dēļ, bija tā vērts. Grēta šļūca pati un ne vienu vien reizi. Daudz reizes. Nevar noliegt, bērna acīs tā noteikti ir forša izklaide un es arī ļāvu, lai izpriecājas no sirds. 

Ja ir laiks un iespēja, tad varu ieteikt apmeklēt feinu bērnu spēļu māju jeb izklaides centru - Labyrinth Kindermuseum Berlin, kur izklaides nekoncentrējas ap bumbu baseinu un batutiem. Tas ir diezgan tālu no centra (ar kājām nevar aiziet), bet mēs aizbraucām un meitenēm bija riktīgi feina pēcpusdiena. Diezgan jokaini darba laiki spēļu mājai un es tā savā galvā izprātoju, ka visai publikai tā pieejama visdrīzāk ir skolēnu brīvlaikos, pārējā laikā tur noteikti dodas klases, svin dzimšanas dienas, pēc iepriekšējas pieteikšanās. Lai nu kā, liels spēļu centrs divos stāvos, kur telpa sadalīta vairākās zonās ar izklaidēm klasiskākām (spēlē veikalos, kafejnīcās, liec visa izmēra un visa veida puzles, dažādas prāta spēles utt.), iespēja darboties radošās nodarbībās kopā ar skolotāju (tas nekas, ka vācu valodā, zīmēšanai un krāsošanai valodas nav), vesela telpa, kur forši dzīvoties ar mazākiem bērniem pa zemi un spilveniem (ar iespēju buvēt štābiņus un teltis), vesela istaba - skapis, lai bērni var pārģērbties un sapucēties pēc pašu vēlmēm, klasiskais lego stūris, vēl un vēl. 

Mums pavisam netālu no viesnīcas bija nekas cits kā liels auto veikals jeb, precīzāk, Volkswagen Group Forum. Milzīga apjoma telpas veltītas visam par un ap VW jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām. Paredzēts gan visparastākajiem tūristiem, kā mēs, gan skolēnu, studenu mācību ekskursijām. Tiem, kam šī tēma interesē, noteikti ir vērts apmeklēt. Mēs vairāk gājām paskatīties konceptu kā tādu, bet vīrs šo to pastudēja, meitenes izmēģināja visas bērnu stūru iespējas (vairākas). Viss sākās ar to, ka šī vieta ir savienota ar feinu brokastu vietu - Little Green Rabbit Berlin, kur gājām ēst un ko varētu salīdzinat ar Rīgas Terru. Pēc ēšanas sanāk lieliska ekskursija, vizuāli ļoti pievilcīgās telpās tiem, kuriem interesē auto. 

Kā punkts uz i bija piedzīvojums TV tornī pēdējā rītā, ko pavadijām Berlīnē. Mēs ne tikai devāmies uz TV torni ekskursijā, lai apskatītu Berlīni no augšas, bet paēdām arī brokastis torņa restorānā, ar skatu uz pilsētu, kurš ir nepārtrauktā kustībā jeb griežas. Un to var labi ne tikai redzēt, bet arī just. Biļetes iegādājāmies jau laicīgi internetā, jo braukšana augšā ir sadalīta pa laika periodiem un arī rezervācijas restorānā pieņem uz konkrētiem laikiem. Tā kā, šim mēs bijām sagatavojušies. Par pašu restorānu teikšu kā ir - stila ziņā tas ir kā padzīvoties krietnus gadus atpakaļ, es parasti saku kā viesnīcā "Latvija" pirms remonta. Toties, viss tīrs, feins un tas stils tur piestāv. Ēdiens ir garšīgs, kur meģināts apvienot klasisko Vācu virtuvi ar moderno, bet jāsaka, ka, protams, viņu lielākais bonuss ir vieta un tas, ka restorāns ir augstu debesīs. Bet nu, uz ko tādu katru dienu neej, līdz ar to - bija tā vērts. Uzbraukt TV tornī var gan gaišā dienas laikā, gan tumšā vakarā un vienlīdz forši ir gan tad, gan tad. Ar bērniem labi braukt ir dienas laikā un tieši ceļojuma beigās, jo var izpētīt visas vietas, kur jau būts, no putna lidojuma. 

Visa ceļojuma laikā, mēs tiešām lielākoties pārvietojāmies ar kājām. Tālākiem galamērķiem izmantojām autobusus (biļetes var nopirkt izmantojot tikai skaidru naudu), pazemes vilcienu (biļetes iegādāties var biļešu automātos, izmantojot gan karti, gan skaidru naudu), kā arī reizēm Uber pakalpojumus. Ļoti palīdzēja aplikācija Citymapper, lai saprastu, ne tikai kur jādodas, bet arī ar kuru transportu visērtāk uz nepieciešamo galapunktu ir nokļūt. Zinu, ka ir arī citas aplikācijas, kas veic šo pašu funkciju. Man māsa ieteica šo un es pie tās arī paliku, nemeklējot tālāk. Ērta un viegli saprotama. 

Bez ēšanas ceļojums nav ceļojums! Bijām vairākos restorānos, bet visus neminēšu. Dažus gan noteikti, pilnīgi nejaušā kārtībā.

Gazzo Pizza Berlin

Ļoti mājīgs, omulīgs un viennozīmīgi laba picērija, kas ir draudzīga visiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan randiņiem divatā, gan milzīgam skaļam cilvēku baram (kāds tajā dienā bijām mēs). Noteikti nepieciešams rezervēt. Produkti - kvalitatīvi, no bioloģiskajām saimniecībām. Picas - amazing garšīgas (it īpaši pica ar cukini! un, protams, mocarellu). Deserts - buffalo piena saldējums ar olīveļļu un sāli - vienkārši gāž no kājām. Es nemīlu saldējumus jeb tie man ir totāli vienaldzīgi, bet ar šo mani var mierīgi uzpirkt. Ļoti laba vieta un mēs būsim atpakaļ ik reizi, kad būsim Berlīnē. Restorāns, kuram ir viena no vislabākajām terasēm, kas redzēta :) Nav centrā, bet tas nekas. Tieši pie restorāna ir arī bērnu laukumiņš, ja tas ir svarīgi pirms vai pēc maltītes.

Matemātikas uzdevumi uz ēdienkartēm par godu kavētajām dārziņa dienām :) 

Adrese: Hobrechtstraße 57, 12047 Berlīne

PeterPaul Restaurant

Īsumā - vācu tapu restorāns. Ēdienkartē visdažādākie vācu ēdieni, it kā klasiski, bet tajā pat laikā moderni. Kas galvenais - garšīgi. Restorāna princips ir - sharing! Viss ir mazās porcijās, tādēļ iespējams izvēlēties vairākus ēdienus, lar tiem pēc tam savā starpā daloties. Sākot no klasiskajiem kartupeļu salātiem, buljona ar pankūkām un beidzot ar gaļas un zivs ēdieniem. Ļoti forša atmosfēra, skaisti trauki un vienmēr garšīgi. Šī nebija pirmā reize, kad tur gājām. Iesaku. Pat ja ēdienkartē bērnu ēdieni atsevišķi nav, no visa piedāvājumi, ir vairākas opcijas, kas ļoti labi der arī mazākiem ēdājiem. Iesaku rezervēt. 

Adrese: Torstraße 99, 10119 Berlīne

Night Kitchen Berlin

Restorāns, kurš sevi piesaka kā vietu, kur draugiem satikties! Un tiešām, atmosfēra un sajūtas, esot tur bija ļoti laba, nepiespiesta un visapkārt bija skaļa cilvēku balss murdoņa, smiekli, sarunas...es vienkārši dievinu tādu atmosfēru. Arī šeit viss koncepts veidots tā, lai cilvēki pie galda ar ēdienu dalītos! Tas ir arī izdevīgāk finansiāli, ja ņemat sharing menu.  Vidusjūras valstu virtuve ar labāko no Izraēlas un Libānas...kas nozīmē tahini, baklažāni, tabulē, daudz dārzeņi, jūras veltes un ļoti garšīga maize! Ļoti visiem cilvēkiem draudzīgs restorāns, vienalga cik gadu apmeklētājam. Iesaku rezervēt. Vasarā, manuprāt, vienkārši burvīga terase! Ļoti jauka vieta. 

Adrese: Oranienburger Str. 32, 10117 Berlīne

Peter Pane Berlin

Riktīgi forša burgeru ēstuve! Patiesībā, tur var paēst arī daudz citas lietas, bet burgeru izvēle tur ir ļoti, ļoti liela. Ar maizi vai bez maizes, ar gaļu vai zivi, veģetāru vai ar dubultu gaļas porciju. Lielāku mazāku, maigāku vai stiprāku. Ir atsevišķa ēdienkarte bērniem. Meitenēm atnesa burgera sastāvdaļas un pašas varēja salikt kopā vai ēst pa daļām. Un bērni to novērtē. Mums patika iekārtojums (Peter Pane domāts Pīters Pens) un tas, ka cilvēku tur tik daudz, ka nav vispār jāuztraucas par to, cik skaļi tavi bērni pie galda sarunājas. Gājām bez rezervācijas, pagaidījām un tikām iekšā, bet vieglāk ir, ja veic reāczerviju, it īpaši ja ir lielāks cilvēku skaits. Mēs bijām restorānā uz Fridrihštrāses, bet tas ir tikai vien no daudzajiem Vācijā un pat Eiropā. Ķēdes restorāns, bet ļoti jauka vieta un bija garšīgi. Starpcitu, WC skan nevis mūzika, bet ir pasakas priekšlasījums. Mazliet mulsinoši sākumā, bet tīri forši. 

Adrese: Friedrichstraße 101, 10117 Berlīne

Cafe Einstein brokastīm

Šo izvēlējāmies kā brokastu vietu. Man ļoti patīk šādi restorāni, kur vecā skola pa acīm bliež. Ne tikai izskatā, interjērā, bet arī ēdienos un apkalpošanā. Kur drukātas avīzes (uz īsta papīra) ieliktas speciālos koka turētājos, lai vieglāk lasīt. Īsta avīze, nevis planšete. Tur ir savs šarms, kas man, kas to ir mācijusies nenormāli patīk, bet zinu - citiem liekas vecmodīgi un nevajadzīgi. Tie ir restorāni, kur jaunie viesmīļi satiekas un strādā kopā ar tiem, kuriem jau pensijas vecums klāt, bet viņs still ir sava darba profesionālis. Ļoti garšīgi kruasāni. Un Florence sajūsmā par vēršacīm - bez nekā, ne ar ko, vienkārši cepta ola. Mazliet fancy, mazliet buržujiski, bet ja redzi - ej iekšā. Iespējams, ari tev patiks. Kafija garda. 

Adrese: Unter den Linden 42, 10117 Berlīne

Ja esi ticis līdz šai vietai, tad vēl pāris ieteikumi no manis, ceļošanai ar bērniem, kuri vairs nav pavisam mazi. Tikai kā papildinājums visam tam, ko virtuālajā vidē var atrast. Varbūt kas noder. Un šie punkti attiecas ne tikai uz ceļojumiem pa pasauli, bet arī tepat pa Latviju. 

- ceļojumā vienmēr, vienmēr, atvēlēt laiku nekam jeb laiku laukumiņam parkā, brīvai vietai, kur izskrieties vai vienkārši laiku gulēšanai uz grīdas viesnīcā (vai dzīvoklī, tas nav svarīgi) spēlēm vai pie tv un multenēm (importa! :)). Pēc pieredzes, bērni to novērtēs, jo tikai tā viņi uzlādē savas baterejas. Mūsu gadījumā arī baseins vai vanna ir vislabākā izvēle enerģijas atjaunošanai. 

- ļaujiet bērniem piedalīties plānošanā. Pat ja konkrētas dienas plānus izstāstiet no rītiem, mājās var izrunāt, kas vispār ir apskatāms pilsētā, ko apmeklēsiet. Ja ir grāmata, vecais labais ceļojumu ceļvedis (uz papīra grāmatas formā), tad vispār ideāli. Mūsu meitenēm šis posms ļoti patīk. Ja iespējams - iegādājies vai paņem bibliotēkā grāmatu par pilsētu, valsti. Ir tik daudz tieši bērniem domāti ceļveži. Mums palaimējās, ka atradu superīgi grāmatu bērniem tieši par Berlīni, ar bildēm un dažādiem apskates objektiem. Valodai nav nozime. Varu aizdot. Tāpat darījām ar Londonu, Parīzi (ir grāmatas bērnu) un darīsim arī turpmāk.

- izstāsti kaut ko, kas sākumā liekas neizstāstams. Piemēram, Berlīne un Berlnīes mūris mums pieaugusajiem ir neatņemams sastāvdaļas. Pamēģini to izstāstit bērniem, bet pavisam vienkārši. Grētu ļoti sajusmināja šis stāsts, tajā pat laikā ļoti pardzivoja, ka vispar, kas tads ir iespējams (vislielākais uztraukms, ka siena, iespējams, šķīra mammas un bērnus). Un tad uz mūra gabaliem pilsētā skatijās pavisam citām acim. 

- ja vēlas, ļauj, lai bērns fotogrāfē pats to, ko girb viņš (pat ja tā ir smuka peļķe ielas malā). Tās būs viņa atmiņas par ceļojumu. Paldies manai māsai, ka sagādāja Grētai vienreiz lietojamo fotoaparatu. Tādi vel eksistē un arī bildes vel fotosalonos attīsta. Drukātai bildei cita vērtība, cits šarms. To nekad nejūt ar telefona bildi. Un bērniem pēc tam vieglāk draugiem izstāstit par ceļojum

Tīnis visā savā plaukumā :) 

- mazliet lielākiem bērniem - saki, lai pieraksta! Lai raksta dienassgrāmatu kaut visparastākajā blociņā. Kapēc? Nu, mūsu gadījumā, lai Grēta turpina trenēt rakstīšanas prasmas. Kā arī  - tas ir iemesls, vismaz reizi dienā izrunāt ar bērniem, kas viņiem patika, ko atceras un kas bija visinteresantākais. Lielākie lai pieraksta, mazie lai tik runā. Šajā punktā paldies punkti arī audzinātājām no dārziņa. Bērniem atgriežoties no ceļojuma par to ir jāizstāsta, var arī uzrakstīt un nolasīt. 

- sutit pastkartes. Nu, tās, ko ieliek pastkastē, pirms tam uzlīmējot pastmarku. Sūtiet draugiem, ģimenei vai dārziņam, skolai. Ja negribi sutit, var ari aizvest mājās, kā Florence, jo viņa nebija ar mieru mest neko paskastē, tādēļ aizveda un atdeva to audzinatajai rokās. Bet svarīgākais ir - pastkartes izvēle arī lai paliek bērna ziņā, pat ja pašam tev tā nepatīk. Tā ir viņa izvēle. 

Un nobeigumā - ja vien ir tāda iespēja, rādiet bērniem pasauli! Tuvāku, tālāku, bet rādiet!