Artišoks ir ēdamā auga daļa - zieds, tumši zaļā krāsā ar violetu nokrāsu, kas Latvijas tirgū ienācis diezgan nesen, to ikdienā reti kurš gatavo regulāri, bet tas nav nezināms. Tieši otrādi - pasaulē labi zināms, iemīļots un, kas labi, viegli pagatavojams un garšīgs. 

Kaut pieejams tas ir visu gadu, tā vislabākā sezona ir no maija līdz oktobrim. Pie mums Lavijā līdz šim esmu saskārusies tikai ar ievestiem artišokiem no ārvalstīm. Tiesa - mazāki izmērā kā sezonas laikā. 

Tas ir vitamīniem un šķiedrvielām bagāts dārzenis, ko, starpcitu, iesaka lietot tad, ja ir gremošanas traucējumi. BET, tas ir ieteikums, ko visdrīzāk jāparbauda sarunās ar savu ārstu, ja nepieciešams. 

Uzturā var lietot ne tikai artišoka lapas, bet arī artišoka serdi jeb sirdi, kā saka. Visvienkāršākais veids ir artišoka pagatavošana lielā sālsūdens daudzumā, to izvārot. Lapas ēd kā uzkodu, savukārt sirdi var izmantot, pievienojot salātiem, dažādiem sacepumiem, sāļajām tartēm, omletēm un citiem ēdieniem. Veikalos var iegādāties arī marinētas artišoku sirdis. Tās, manuprāt, cilvēki jau diezgan labi pazīst. 

Pērkot artišokus, būtu jāpievērš uzmanība tam, lai tie ir stingri, rokās paņemot tādu kraukšķīgu skaņu taisa, nav savītuši un mīkstām lapām. Jo stingrāki, jo labāk. Artišoka ziedam vajadzētu būt aizvērtam nevis "labi atplaukušam". Kā arī, izvairies pirkt tādus artišokus, kuru lapas ir ar melniem plankumiem. 

Bet, atgriežoties, pie šī zieda pagatavošanas, atkārtošos sakot, ka tas neprasa ne daudz laika, ne īpašas zināšanas. Mazliet pacietības un tas arī viss. 

Lai pagatavotu artišoku, nepieciešams vien liels katls ar sālsūdeni, citrona šķēlīte un sagatavota mērce ēšanai. Kaut klasiski, artišoku ēd ar vienkāršu olīveļļas/vīna etiķa vai citrona sulas mērcīti (vinaigrette), man labāk patīk ēst ar citām. Bet šis ir punkts, kurā drīkst improvizēt. 

Artišokus ēd svaigus jeb tikko gatavotus. Nevajadzētu tos gatavus uzglabāt ledusskapī, kā arī 24 h laikā, pēc pagatavošanas, tie būtu jāapēd. Tie ļoti ātri sāk pelēt. Vienvārdsakot, gatavošana vienkārša, bet bīrdī, kad to ēdīsiet. 

Sastāvdaļas:

Artišoku ziedi

1/2 citrons

sāls

Mērcei:

pāris ēdamkarotes bezpiedevu jogurts

1 -2 ēdamkarots laba majonēze

2 ēdamkarotes sakapāti smalkie lociņi (ciboulette)

1 - 2 tējk.citrona sula

1. Vispirms sagatavo artišoku. Tiem nolauž kātus (vislabāk lauzt, nevis griezt) pie tās vietas, kur sākas lapas. Tas parasti nav grūti un ar smuku kraukšķi kāts ir nost. 

2. Nolauztos galus apsmērē ar citronu, lai tie nepaliek brūni. 

3. Katlā lej ūdeni, pievieno sāli, vairāk kā šķipsniņu, tā labi kārtīgi. Artišokus ūdenī liek ar dupšiem uz augšu. Lai tie vāroties nemaina pozas un negriežas, uzliec kādu slogu. Smagāks šķīvis, vai kāds vāks derēs.  Ūdenim jāpārklāj artišoki. 

4. Uz kārtīgas uguns artišokus vāra apm. 15 minūtes no ūdens vārīšanās brīža. Ja artišoki ir pavisam mazi, tad vārīšanas laiks ir mazāks, bet kādas 12 minūtes vismaz. 

5. Kamēr artišoki vārās - pagatavo mērci. Manis dotā recepte ir ļoti vienkārša, bet šeit patiešām vari improvizēt un gatavot to, kas vislabāk garšo. 

6. Kad gatavi, tos izņem ārā un labi notecina ūdeni, kas sakrājies starp lapām. 

7. Uz šķīvja liek artišoku un blaus citā trauciņā liec mērci. Artišokam ēd lapas jeb precīzāk - katras lapas apakšējā daļa (ar ko turas pie kāta) ir ar tādu kā pildījumu, kas jāizsūc ārā. Sanāk riktīgi šmakstināšanās un ēšana ar rokām, BET tas ir fun. Sagatavo dažādas mērces, stiprākas un maigākas, un uzkodu galds gatavs. Liekas, ka ēst te ir maz, bet, īstenībā, ir gana sātīgi!

Man vienmēr žēl to fotozinātāju acis, kuri redz manis taisītās bildes, bet centos sabildēt visu procesu, lai vienkāršāk saprotams.