Brīžos, kad neēdam

Atzīšanās

Šodien, apsēžoties pie šujmašīnas, lai sašūtu mazu dāvaniņu Grētas draudzenei uz dzimšanas dienu, atcerējos vakardienas noklausīto podkāstu, tur runāto un sapratu, to, ko zinu jau kādu laiku....ka es tak esmu tā muterīte, par ko labprāt daudzas citas mammas iesmej un parodē. Es baigi par to nekaunos, es pasmeju līdzi, bet tāda nu es reiz esmu. Atzīstos.

Lasīt vairāk

Tava virtuve, tava darba vieta

Kādu laiku atpakaļ IG uzsāku jau mazu ievadu rakstu sērijai, ko labprāt publicētu šeit - blogā. Par to, kā savu darbošanos virtuvē padarīt vieglāku, efektīvāku, raitāku un tīrāku. Izdomāju, ka sākšu ar pašu vienkāršāko, bet tajā pat laikā sarežģītāko. Kā strādāt tā, lai virtuve pēc brīža neizskatītos kā kara lauks. Ziniet, tie populārie skati ar ārprātu virtuvē pēc gatavošanas, ko parasti attēlo filmās un reklāmās. Man pašai patīk strādāt ar domu, ka jebkurā brīdi kāds var atnākt un man patīk, ka ciemiņi redz savāktu māju. Un…ne mazāk svarīgi, visi, kuri liek bildes IG. Ir tak forši, ka var uztaisīt smuku bildi zinot, ka aizkadrā nav trakā māja :) Tātad….

Lasīt vairāk

Baigais haoss

Vasarā aizejot uz jūru, apsēžoties smiltīs un aizverot acis, es vienmēr, vienmēr, nodomāju, ka, nu, bāc…ir tak labi. Ne vienmēr easy, bet kopumā labi. Vakar, kamēr skuķi turpat blakus krūmos iekārtoja štābiņu, šo izmēģināju un atverot acis sapratu, ka, nē….es nejūtos ne pa kripatu labāk un tā sajūta, ka, nu, bāc…ir tak labi, nav pie manis atnākusi. Tas ir biedējoši.

Lasīt vairāk

DIY - keramikas pērlītes kūku cepšanai

Man vienmēr paticis darboties ar mālu. Vasarā no krustmātes, kura par laimi ir keramiķe, dabūju mālu, lai meitenes varētu padoarbotoes un uztaisīt kādu trauciņu. Pati, savukārt, piesēdos un savirpināju daudz, daudz mazu bumbiņu. Ļoti labs relaksācijas veids...sēdi un virpini.

Lasīt vairāk

Auto braukšana

Reizēm, bet tikai reizēm, dažādās lietās palūdz arī manu viedokli. Un sagadijās tā, ka man lūdzu viedokli par auto! Nu, forši, man ārkārtīgi patīk auto un auto vadīšana ir tas, bez kā nevaru, negribu un pat nemēģinu iedomāties savu ikdienu. Sapratu, ka pati esmu drausmīgi kaprīza, ja ir tāda iespēja, bet ja nav - tad braukt varu ar jebko. Toties bērni gan ir riktīgi prasīga publika, it īpaši manas meitenes, jo auto ir mūsu ikdiena caur un caur!

Lasīt vairāk

Matemātika ar prieku!

Nez tas vispār ir iespējams? Pamatskolas gados biju no tiem, kuri skaļi kliegtu - nē, nav iespējams! Bērni ir dažādi un tas ir tik labi, ka vienam patīk matemātika un citam patīk darbmācība. Bet, manuprāt, un zinu, ka daudzi piekritīs, vislielākais "jackpot" ir tad, ja bērnam izdodas parādīt un iemācīt vienkārši mācīšanās un atklāšanas prieku. Un tas nevienmēr ir viegli.

Lasīt vairāk

Blogam 4 gadi!

Augustā, pirms 4 gadiem, ieliku pirmo rakstu blogā un palaidu to tautās. Es paskatījos, pirmais raksts publicēts 9.augustā. Es nekad neesmu ne svinējusi, pat ne atzīmējusi vai atcerējusies par šo bloga svētku dienu, bet šogad par to aizdomājos.

Lasīt vairāk

Priekšnieka balle

Pagājušajā nedēļā Florence Roze nosvinēja savu divu gadu dzimšanas dienu. Svinēja ne tikai viņa, bet arī lielu un mazi draugi. Ballītes tēma - "Man nekādu priekšnieku nav". Kādēļ? Jo Flo ir mazs priekšnieks un nu ir pagājuši 2 gadi kopš mūsu priekšnieks stājies amatā.

Lasīt vairāk

Arī brīvdienu režīmā ir jāiedzīvojas

Ir pagājusi mazliet vairāk kā nedēļa, kopš abām māsām Kalniņām ir sācies vasaras brīvlaiks. Pirmā nedēļa bez braukšanām, skriešanām, dejošanam, dziedāšanām, bērnu ballītēm (kas vairumā bija tieši pavasarī) un dienas plāna, sadalīta pa stundām, minūtēm.  Un, oh well, šī bija traka nedēļa un vēl jau nekas nav beidzies! 

Lasīt vairāk

Uzdevums: Pārziemot ziemu. Rezultāts: totāla izgāšanās. Esi sveiks, pavasari!

Parasti, kad blogā ir bijis ilgāks klusums, kas šoreiz tiešām ieieldzis, man jaunu ierakstu gribas sākt ar atvainošanos, par klusēšanu. Nezinu kapēc [laikam esmu ļoti pieklājīga vai arī tas tādēļ, ka man ir tieksme atvainoties par visu un visiem, pat tad, kad tas vispār nav nepieciešams. Tas šausmīgi kaitina manu vīru un māsu], jo, patiesībā, esmu pārliecināta, ka diezvai kāds īsti bez manis pamanījis šo klusumu. Es nekad neesmu blogā rakstījusi ar noteiktu regularitāti un jau sen esmu sapratusi, ka labāk ilgāk klusēt nekā ieslīgt rakstos, no kuriem īsti ne jēgas, ne patikas.  Šoreiz atkal atvainošos, jo nezinu, vai šim rakstam, pēc tik ilgas pauzes, maz ir kāda jēga! 

Lasīt vairāk

Par mani

Sveiki, mani sauc Inga!

Mani sauc Inga, es esmu sieva Mārim un mamma divām lieliskām meitām - Grētai Teodorai un Florencei Rozei. Kopš es sevi atceros, ēst man ir paticis vienmēr. Laikā, kad pirmo reizi kļuvu par mammu, es jau zināju, ka saviem bērniem vēlēšos mācīt ēst! Un tas ir tas, ko daru ikdienā. Gatavot bērniem nav tik sarežģīti cik izklausās. Tas ir pat aizraujoši.

Par meitenēm

Grēta un Florence

Kalniņu ģimenē aug divas burvīgi brīnišķīgas meitas – Grēta Teodora un Florence Roze! Ko gan citu, kā to, ka viņas ir labākais, ko ar vīru esam paveikuši, par savām meitenēm es varētu teikt.

Lasīt vairāk

Grāmata

Instagram

Facebook

Lasītākie ieraksti

Jaunākie ieraksti

Meklēt pēc