Diena, kad ģimenē ienāk kucēns ir liela diena. Mūsu gadījumā, ļoti gaidīta diena, kurai gatavojāmies nopietni un ilgi, it īpaši tādēļ, ka pirmo reizi kucēnu mājās uzņēma bērni jeb mūsu meitas. Viņas nav mazas (gandrīz 8 un 5 gadi), bet līdz šim viņas vienmēr ir dzīvojušas kopā ar suņiem, tikai suņi ģimenē ienāca pirms viņām. Mums ar vīru šis nav pirmais kucēns, man pat ne otrais un trešais, tādēļ, mūsu pēc gatavošanās varētu būt bijusi mazāka, bet bērnu dēļ šim jautājumam piegājām tā, kā to darītu pirmo reizi. Un tā bija pareizā izvēle.
Lasīt vairāk
Izšūšana ir mans hobijs, kas man, plus mīnus mazas pauzes, bijis līdzās kopš sākumskolas, kad man to vecmāmiņa iemācija. Skolas laikā, protams, mazliet slēpu, ka darbmācības stundas man patīk (jo stilīgāk bija, ka riebjas), jo vienīgais, kas darbmācībā neapatika bija zeķes adīšana! Viss pārejais - ļoti! Laika gaitā izšūšana kļuva retāka, līdz uzradās Pinterests. Tas "paķēra" to sajūtu, ka atkal vajag un gribas.
Lasīt vairāk
Ja sākam runāt par nažiem, tad teikšu uzreiz - es ļoti nevēlos runāt par brendiem un zimoliem, kuru naži panāks, ka tavi ēdieni vienmēr izdosies. Un tas - ļoti vienkārša iemesla dēļ. Ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja tev mājās ir neass vairākus simtus eiro vērts nazis, tāpat kā visi panākumi būs tavi, ja mājas virtuvē darbosies ar asu nazi vēl no padomju laikiem. Virtuvē vajag asu nazi. ASU. Ar to varētu arī rakstu beigt. Bet mazliet paturpināšu gan.
Lasīt vairāk
Ļoti agrā pavasarī es kādā no saviem ierakstiem minēju, ka man ir bail. Bail par to, kā tas viss (un mēs zinām kas) attīstīsies, kur tas aizvedīs un cik ilgā laikā tik daudz jomu aizies pa pieskari. Toreiz saņēmu neskaitāmus komentārus gan pie ieraksta, gan privāti. lielākoties tie dalījās 2 daļās: vieni, kuri ieteica izbaudīt laiku ar ģimeni un uzskatīt šo visu kā pēkšņī iedotu atvaļinājumu un life is beautiful, saule spid, nāk vasara! Un citi pieturējās pie domas, ka viss tas nebeigies labi. Neviens no šiem ne nepareizs, ne pareizs komentārs un par to pat neiet runa.
Lasīt vairāk
Mana nostāja pret reklāmrakstiem nav noslēpums un visi, kuri mani pazīst, zina, ka es, principiāli, no tiem 99 % gadījumu atsakos. Vienīgie, kuriem esmu piekritusi ir tie, kuru piedāvājumi pie manis atnāk ačgārni. Tāpat kā šoreiz. Saņemot telefona pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu par raksta veidošanu par tēmu "bērns un telefons", kā arī par Super G Blast pulksteni, sākumā atteicos, tad pat piekritu bez nosacījumiem. Saldējuma recepte bonusā!
Lasīt vairāk
Šodien, apsēžoties pie šujmašīnas, lai sašūtu mazu dāvaniņu Grētas draudzenei uz dzimšanas dienu, atcerējos vakardienas noklausīto podkāstu, tur runāto un sapratu, to, ko zinu jau kādu laiku....ka es tak esmu tā muterīte, par ko labprāt daudzas citas mammas iesmej un parodē. Es baigi par to nekaunos, es pasmeju līdzi, bet tāda nu es reiz esmu. Atzīstos.
Lasīt vairāk
Kādu laiku atpakaļ IG uzsāku jau mazu ievadu rakstu sērijai, ko labprāt publicētu šeit - blogā. Par to, kā savu darbošanos virtuvē padarīt vieglāku, efektīvāku, raitāku un tīrāku. Izdomāju, ka sākšu ar pašu vienkāršāko, bet tajā pat laikā sarežģītāko. Kā strādāt tā, lai virtuve pēc brīža neizskatītos kā kara lauks. Ziniet, tie populārie skati ar ārprātu virtuvē pēc gatavošanas, ko parasti attēlo filmās un reklāmās. Man pašai patīk strādāt ar domu, ka jebkurā brīdi kāds var atnākt un man patīk, ka ciemiņi redz savāktu māju. Un…ne mazāk svarīgi, visi, kuri liek bildes IG. Ir tak forši, ka var uztaisīt smuku bildi zinot, ka aizkadrā nav trakā māja :) Tātad….
Lasīt vairāk
Florences vārda diena šogad ir bez ballītes ar draugiem, toties tas nemaina faktu, ka gan kūka, gan baloni ir! Tā kā netiku uz pilsētu, lai sapirktu visādus fancy dekorus tortei (man patīk tādas lietas!), pagatavoju pati. Vajag tik krāsainu papīru un mazliet pacietības. Izcepu šokolādes kūku ar šokolādes apelsīnu krēmu.
Lasīt vairāk
Vasarā aizejot uz jūru, apsēžoties smiltīs un aizverot acis, es vienmēr, vienmēr, nodomāju, ka, nu, bāc…ir tak labi. Ne vienmēr easy, bet kopumā labi. Vakar, kamēr skuķi turpat blakus krūmos iekārtoja štābiņu, šo izmēģināju un atverot acis sapratu, ka, nē….es nejūtos ne pa kripatu labāk un tā sajūta, ka, nu, bāc…ir tak labi, nav pie manis atnākusi. Tas ir biedējoši.
Lasīt vairāk
Runājot par ceļošanu, ne reizi vien esmu dzirdējusi sev veltītu jautājumu: bet, kapēc jūs atkal braucat uz turieni? (šeit var likt, piemēram, Francija, mūsu ģimenes gadījumā). Jūs tak tur jau esat bijuši un vairākas reize pat. Negribas redzēt ko jaunu? Nu, tad lūk, atbildes vietā uzrakstīšu mazliet par to, kapēc mēs kā ģimene diezgan regulāri ceļot uz jau zināmām vietām. Tas nenozīmē, ka neatklājam ko jaunu. Arī to daram, taču šoreiz par to, kapēc nebaidamies atgriezties tur, kur zinām - būs labi.
Lasīt vairāk
3492
80
