Kalniņu ģimenē aug divas burvīgi brīnišķīgas meitas - Grēta Teodora un Florence Roze! Ko gan citu, kā to, ka viņas ir labākais, ko ar vīru esam paveikuši, par savām meitenēm es varētu teikt.
Grēta ir dzimusi 2013. gada septembrī. Ilgi gaidīta un ļoti, ļoti mīlēta jau no pirmās sekundes kopš uzzinājām par viņu. Laiks gāja un pēc kāda laika Grētai pievienojās mūsu jaunākā meita - Florence. Flo ir dzimusi 2016. gada jūlijā. Tieši tikpat ļoti gaidīta un mīlēta kā lielā māsa.
Ir tikai dabiski, ka vēlamies meitenēm sniegt tikai to labāko, ko spējam. Arī attiecībā uz ēdienu. Gribu viņām parādīt un iemācīt, ka garšu pasaule ir aizraujoša, ka tā ir pilna pārsteigumu un atklājumu.
Pirmo reizi ko citu kā mammas pienu abas meitenes pagaršoja savā 4 mēnešu vecumā. Pirmais, kā lielākajai daļai bērnu, tas bija ķirbis. Tādēļ, ka no droša dārza, tādēļ, ka zināms un tādēļ, ka ātri pagatavojams. Ķirbis abas meitenes "paņēma uz izbrīnu". Grētai iegaršojās, Florencei ne visai. Ja Grēta pirmos mēnešus ēda tikai dārzeņus (visus iespējamos), tad Florences pirmie piebarojumi bija gan dārzeņi, gan augļi. Pamazām dārzeņiem, biezeņiem pievienoju olīveļļu, lai būtu nepieciešamās taukvielas. Vēlāk piebarojumam pievienojas putras.
Šobrīd Grētai ir 4 pilni gadi un viņas ikdienas pamata maltītes ir dārziņā. Man liels prieks, ka dārziņā ir virtuve un pavārīte, kura gatavo bērniem ēst. Ēdiens netiek transportēts un tad atsildīts. Brokastis Grēta ēd mājās vai dārziņā, kā kuru rītu, bet obligāti dārziņā pusdienas un arī launagu. Patiesībā, viņa ir tik labi paēdusi, ka vakariņās lielākoties iztiek ar augļiem vai svaigiem dārzeņiem, vieglām uzkodām no "lielo galda". Ar uzkodas nav jāsaprot saldumi un sāļie "saldumi".
Ziņas no bērnu dārza ir iepriecinošas - Grēta ēdot visu! Pat to, ko mājās saka, ka nēed. Ja līdz 2 gadi Grēta tiešām ēda gandrīz visu (nekad viņai nav garšojuši brokoļi un griķi), tad pēc 2 gadi sākās šķirošana "garšo" un "negaršo". Un tas ir pilnīgi normāli. Es zinu, ka esmu un vēl arvien viņai piedāvāju daudz un plašu izvēli. Kad vēlēsies - atgriezīsies arī pie tiem ēdieniem, kas šobrīd neiet pie sirds. Piemēram - burkāni, kuskus, putras. Bet - to visu dārziņā viņa ēd. Tātad, mazais rebel raksturiņš uzdarbojas!
Florence no garšu pasaules izzināšanas posma nu jau nonākusi pilnīgā tās izbaudīšanas posmā. Viņai ir jau izkirstalizējušies ēdieni, kuri garšo mazāk un kuri vairāk. Bet izvēlīgāka viņa ir ēdot vienatnē, kad māsa ir dārziņā. Vakarā, kad visi mājās, tad gan Flo ēd ilgi un kārtīgi. Jūtu, ka būs interesanti arī turpmāk, jo lai cik līdzīgas meitenes būtu vizuāli, viņas tomēr ir krietni atšķirīgas. Tomēr risoto un lazanja, kā arī piena zupa makaronu klasiskā, viņām abām garšo vienlīdz labi!
Visu, ko šajā blogā rakstu, esmu pati izmēģinājusi vai novērojusi. Tā nav “vienīgā” īstā patiesība. Vēl vairāk - katrs bērniņš ir savādāks un kas vienam der, tas citam nē. Tāpat ar mammām - kas vienai patīk un liekas izmēģināšanas vērts, citai liekas nepieņemams. Savus mazos bērnu ļoti vēroju un sekoju līdzi tam, kā viņi jūtas. Un ļoti paļaujos uz savu intuīciju. Par piebarojumiem (ko, kā un kad sākt) es konsultējos ar mūsu ģimenes pediatru un ārstu.
Šajā interneta lapā centīšos apkopot savu, Grētas Teodoras un Florences Rozes pieredzi. Grētiņa ir mans pirmais bērns, tādēļ līdz ar viņu mācijos es. Ar Florenci esmu drošāka, bet ne mazāk piesardzīga. Toties, darbs ar ēdienu un receptēm man nav svešs, tāpat esmu mācijusies arī produktu mācību un uztura mācību. Viss, ko es šeit aprakstu un kādus padomus dodu ir balstīts uz mūsu persnīgo pieredzi. Kā jau sākumā minēju, būs kāds, kam mans padoms noderēs, bet, iespējams, būs kāds, kam mana pieredze liksies nepieņemama.